Vietā, kuru SIA “ASG 1” noskatījusi saplākšņa rūpnīcas būvei, jau 40 gadu aizkrauklieši kopj savus mazdārziņus, par saviem līdzekļiem un darbu aizaugušo purvaino teritoriju pārvēršot auglīgā zemē.
Aizkrauklieši pilsētā būs ievērojuši dvīņumāsas. Pēc izskata pagrūti noteikt viņu vecumu, bet to viņas neslēpj — 75. Ludmila un Valentīna — abas sirmiem matiem, kas visbiežāk glīti sasukāti un sakārtoti copītē. Aizkrauklē ieradās 1959. gadā no Brjanskas apgabala Krievijā, kad bija tikko 17 gadu vecas. Sāka strādāt dzelzceļa līnijas līdz Pļaviņu HES izbūvē. Jaunība pagājusi, ceļot dzīvojamās mājas Purvciemā, arī universālveikalu un citas ēkas. “Visām Aizkraukles mājām manas rokas pieskārušās,” saka viena no māsām, kura toreiz strādāja par krāsotāju apmetēju.
Viņas bija pirmās, kas 1976. gadā te sāka iekopt mazdārziņus. Mūsdienās apkārtne, labi iestrādātās dobes krasi mainījušas šo vietu. Pirms četrdesmit gadiem te pletās mežs, ko izstrādāja vietējā PMK. Par dārzkopju līdzekļiem atvestas desmitiem tonnu melnzemes, uzbērts piebraucamais ceļš, un tā uzturēšanai arī tagad ik pa laikam atved pāris kravu grants. Gadiem ritot, dārziņos izveidojusies maza republika, kurā šobrīd gan vairs rosās tikai desmit no agrāk 30 enerģiskajiem dārzkopjiem. Pirmajos darbības gados tikuši galā arī ar zagļiem, kuri šo vietu bija noskatījuši saviem sirojumiem. Rīkojuši nakts dežūras, turējuši niknus suņus. Diviem dārzkopjiem bija ieroču glabāšanas atļaujas, un viņi ap pusnakti uzrīkoja šaudīšanos. Kurš gan gribēs zagt šādā vietā?
Dzīvespriecīgās kundzītes stāsta, ka agrāk šejienieši rudenī rīkojuši ražas novākšanas svētkus jeb “sabantuju”. Līdz mūsdienām jaukā tradīcija neizdzīvojusi, katrs vairāk ierāvies savā kaktiņā. Viņas šurp nākot arī ziemā, jo mazajā dārza mājiņā ziemu pārlaiž divi kaķi.
Šodien katra no māsām pensijā saņem ap 200 eiro, tāpēc dārziņā izaudzētais ikdienā palīdz ietaupīt. Par iespējamajiem būvdarbiem dārziņu teritorijā esot dzirdējušas. Līgums viņām ar pašvaldību par zemes izmantošanu esot līdz 2017. gadam. “Vai pēc tam vienkārši pateiks — rīt izvācieties? Ja ierādīs vietu citur, arī labi, cerēsim, ka nebūs tikpat purvaina un mežaina kā agrāk šī,” spriež Valentīna.
