Pēc Rīgā reģistrētās SIA “ASG 1” lūguma Aizkraukles novada dome nolēma tai desmit gadiem iznomāt zemi 10,8 hektāru platībā Aizkrauklē, Torņu ielā 1A. Investors tur vēlas būvēt saplākšņa rūpnīcu. Tā ražošanā tiktu izmantots bērzs.
Jānozāģē mežs
Torņu iela 1A ir plaša teritorija aiz SIA “Aizkraukles ūdens” uz Rīgas—Daugavpils šosejas pusi. Zemesgabals robežojas ar SIA “AKZ” zemes īpašumu, kurā ir kokmateriālu krautuve.
SIA “ASG 1” valdes priekšsēdētājs Agris Grīnbergs domes sēdē informēja, ka uzņēmums ir AS “AmberStone Group” piederošā holdingkompānija, dibināta ar mērķi attīstīt kokapstrādes ražotni. Uzņēmums plāno no bērza ražot koksnes plātnes ar apjomu 40 000 kubikmetru gadā. Pārstrādātais apjoms būtu 120 000 kubikmetru gadā.
“AmberStone Group” ir 104 akcionāri, no kuriem lielākais akcionārs ir AS “ABLV” (kādreizējā “Aizkraukles banka”), kurai pieder 24,64% holdingkompānijas akciju. Tai pieder arī 70% SIA “Vaiņode Agro Holding”, 60% SIA “Orto klīnika”, 22,66% “Grindeks” u. c.
Agris Grīnbergs domes sēdē atzina, ka zemesgabals ir izdevīgā vietā. Uzņēmumam būs vajadzīga gan elektrība, gan gāze, un maģistrālās līnijas ir tuvu, tur varētu izveidot diezgan īsus komunikāciju pieslēgumus. Investors plāno arī pagarināt dzelzceļa atzaru līdz ražotnes teritorijai.
Pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis piekrīt, ka zemesgabals ir izdevīgā vietā un diez vai Latvijā vēl kur varētu atrast tik labi izvietotu platību, jo tuvu ir gan automaģistrāles un dzelzceļš, gan vajadzīgo komunikāciju līnijas.
Tomēr zemesgabals ir noskatīts nesen, ap 6850 kvadrātmetru aizņem mežs, vēl būtu jāveic ģeoloģiskā izpēte, lai pārliecinātos, vai tur vispār var būvēt ražotni. Jāveic meža inventarizācija, koki jānozāģē, un tas būs jādara par nomnieka līdzekļiem. Nomniekam par nocirstajiem kokiem būs jāsamaksā kompensācija valstij. Teritorijā gan neesot augstvērtīgu koku.
Varētu sākt darboties 2019. gadā
Agris Grīnbergs sacīja, ka ražotnē varētu nodrošināt vairāk nekā 150 darba vietu ar vidējo algu 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas un vairāk. Savu darbību tā varētu sākt 2019. gada pirmajā pusgadā. Nomas līgums nepieciešams, lai varētu veikt priekšplānošanu — topogrāfiskos mērījumus, ģeoloģisko izpēti un citus priekšdarbus.
Investors ražotnes būvei cer piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, tas ir būtiski, tiek gatavots pieteikums iesniegšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Taču pagaidām investors simtprocentīgi nevar apgalvot un arī nesola, ka rūpnīca tur noteikti būs, tas atkarīgs no zemesgabala izpētes rezultātiem un citiem faktoriem.
“Jūs pretendējat uz Eiropas naudu, bet ja nesanāks?” vēlējās zināt deputāts Nikolajs Sokols. “Mums, protams, ir arī sava nauda,” atbildēja Agris Grīnbergs. Projekts ir apjomīgs, tā izmaksas ir ap 30 miljoniem eiro. Apmēram četrus, piecus miljonus eiro uzņēmums gribētu iegūt no Eiropas fondiem, pārējais būšot pašu finansējums.
Lauzīs līgumu ar nomniekiem
Šobrīd daļu noskatītās zemes pašvaldība iznomājusi 12 novada iedzīvotājiem sakņudārzu ierīkošanai bez apbūves tiesībām. Piecām personām zemes nomas līgums beidzas 2017. gadā, trijām — 2018. gadā, četrām — 2020. un 2021. gadā. Nomas līgumos teikts, ka iznomātājs tiesīgs lauzt līgumu pirms termiņa, ja zeme nepieciešana sabiedriskajām vajadzībām, brīdinot nomnieku mēnesi iepriekš. Pašvaldība visiem sakņudārzu nomniekiem nosūtīs brīdinājumu par nomas līgumu pārtraukšanu no šīgada 31. decembra un plāno piedāvāt zemesgabalus citā vietā.
Vai šogad mazdārziņu nomnieki novāks pēdējo ražu?
“Ja viss noritēs ļoti raiti, būvniecību mēs varētu sākt 2018. gadā,” sacīja Agris Grīnbergs. Pēc viņa teiktā, vēl vienu ražu nākamgad iedzīvotāji varbūt varēs novākt. Tātad pastāv arī iespēja, ka pašvaldība vēl vienam gadam nomas līgumu varētu pagarināt. Tomēr, ja notiks izpētes darbi, mazdārziņu teritorijai jābūt izmantojamai.
Darbaspēku var arī atvest
Deputāts Edgars Ratnieks vēlējās zināt, vai ar Latvijas resursiem būs iespējams nodrošināt bērza koksni kā izejvielu. Agris Grīnbergs norādīja, ka Latvija eksportē saplāksni uz citām valstīm. Savukārt arhitekts Juris Letinskis sacīja, ka būs nepieciešama importa koksne, tādēļ svarīgi, ka tuvumā ir auto un dzelzceļa maģistrāle.
Vai pietiks darbaspēka? “Galu galā arī cilvēkus var atvest,” norādīja investora pārstāvis. “Piemēram, uz dažām citām pilsētām cilvēkus ar autobusiem ved pat 100 kilometru. Mēs neesam detalizēti pētījuši darbaspēka piedāvājumu, bet, ja maksāsim labu algu, cilvēki mūs atradīs.”
Nikolajs Sokols jautāja, vai investors zemi plāno izpirkt? Agris Grīnbergs norādīja, ka tas ir plānots, taču ne uzreiz, bet pakāpeniski. Aizņemoties naudu bankā, nepieciešama ķīla, un tad ir labāk, ja zeme ir īpašumā.
Dome noteica, ka investoram iznomātās zemes lietošanas mērķis būs rūpnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, tā tas paredzēts arī novada teritorijas plānojumā. Par nomu būs jāmaksā 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības.
