Jaunjelgavas kultūras namā pulcējās Latvijas pašvaldību izpilddirektori, lai kārtējā ikmēneša sanāksmē apspriestu Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas valdē pieņemtos lēmumus, uzzinātu aktuālāko dažādās nozarēs un iepazītu arī Jaunjelgavas novadu, kurā daļa bija pirmo reizi.
Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas valdes priekšsēdētājs, Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš pastāstīja, ka šādas sanāksmes notiek ik mēnesi un katru reizi tās tiek rīkotas citā vietā. Var teikt, ka tas ir abpusēji izdevīgs pasākums, jo viesiem ir iespēja iepazīt arvien jaunus novadus, savukārt mājnieki var atbraucējiem izrādīt visu labāko, kas viņiem ir. Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, nedaudz pastāstot par novada vēsturi, un izpilddirektors Uldis Albiņš, prezentējot novadu skaitļos, to arī lieliski darīja. Pēc sanāksmes mājnieki aicināja viesus nelielā ekskursijā uz Pļaviņu HES un Staburaga pagastu. Jaunjelgavā šoreiz bija pārstāvētas 60 pašvaldības, kas ir vairāk nekā puse no Latvijas novadiem.
Pirms sanāksmēm asociācijas valdē parasti tiek izlemts, par kādām aktualitātēm runāt un kādus speciālistus pieaicināt informācijas sniegšanai. Sanāksmē Jaunjelgavā tika uzsvērti vides jautājumi: energoefektivitātes veicināšana daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, jaunākais regulējums peldvietu iekārtošanā, Zilā karoga prasības un ieguvumi. Tā kā gar Jaunjelgavas novadu vairāku desmitu kilometru garumā vijas Daugava, kas ir nozīmīgs dabas resurss, tad svarīgs bija jautājums tieši par upju baseina apsaimniekošanas plāniem. To savā prezentācijā uzsvēra Uldis Albiņš, norādot, ka arī Jaunjelgavas novadā domā, kā šo resursu labāk izmantot. “Attīstām tūrismu. Piedāvājam izbraucienus ar kuģīti. Esam iecerējuši Staburagā upes krastā uzbūvēt kempingu, Secē gribam sakārtot divas atpūtas vietas ar piekļuvi upei. Iespējams, nākotnē varētu domāt par zivsaimniecības attīstību,” piebilda U. Albiņš. Tika runāts par plūdu riska pārvaldību, civilo aizsardzību un pretplūdu pasākumiem. Te pieredzē dalījās Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde.
Apjomīgu prezentāciju par tautsaimniecības ieguvumiem no koksnes izmantošanas sadzīvē un būvniecībā, Latvijas koku izmantošanu sabiedriskajās ēkās un mājokļos bija sagatavojis Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, kokrūpniecības eksperts Kristaps Klauss. Viņš aicināja pašvaldību pārstāvjus, plānojot jaunu ēku celtniecību vai esošo rekonstrukciju, vairāk domāt par koku kā iespējamo būvmateriālu. Lai tā nebūtu tikai tukša runāšana, kultūras nama lielajā zālē, skaļai megafona sirēnai skanot, iesoļoja Cūkmens, kurš Guntim Libekam pasniedza Koka manifestu. Taču pirms tā nolasīšanas un parakstīšanas Cūkmens aicināja G. Libeku pastāstīt, kur līdz šim pilsētvidē izmantots koks. “Varam lepoties ar unikālu koka daiļamata meistaru Pēteri Grauduli, kura darbus jūs šodien varējāt apskatīt bibliotēkā. Pilsētā ir vairāki lieli kokapstrādes uzņēmumi. Staburaga pagastā, Vīgantes parkā, izvietotas koka skulptūras, savukārt Jaunjelgavā, Vecpilsētas laukumā, pilsētas svētkos tika novietots Hercoga krēsls un koka ķēde, kuru ar motorzāģiem izveidoja profesionāli kokgāzēji,” uzskaitīja G. Libeks. Kad domes priekšsēdētājs bija apņēmies savā un visu jaunjelgaviešu vārdā mīlēt un cienīt koku kā Latvijas vērtīgāko dabas resursu, mācīt maziem un lieliem, ka koks ir visu materiālu karalis, lepoties ar katru jaunjelgavieti, kurš iestādījis koku, radījis jaunu koka priekšmetu vai izmantojis koku apkārtējās vides labiekārtošanā, tiekties uz to, lai Jaunjelgava varētu lepoties ar daudzām koka ēkām, abi vīri to parakstīja. Līdzīgs zvērests, kājās stāvot, bija jādod arī visiem pārējiem sanāksmes dalībniekiem. ◆
