Biju iedomājusies, ka zinu tuvākos un populārākos kaimiņrepubliku ceļojumu maršrutus, bet izrādās — nekā! Sīpolu ceļš ir viens no interesantākajiem un oriģinālākajiem ceļojumu maršrutiem Igaunijā, kas vijas gar Peipusa ezera krastu no Emajegi labās puses krasta Tartu pievārtē līdz Kallastei. Un viņsestdien Kallaste arī bija mans mērķis.
Todien uz sīpolu tirgu tūristus vizināja vairāku ceļojumu firmu autobusi. Ceļazīmes cena — sākot no 19 līdz 35 eiro, jo katrā piedāvājums mazliet citāds. Galamērķi, izbraucot no Rīgas, sasniedzām pēc piecām stundām, pa ceļam pārliecinoties, ka Eiropas naudas ceļu remontam pietrūkst arī igauņiem.
Esot Kallastē, kā jau tas bieži ceļojumos gadās, nācās apjaust, cik tā pasaule tomēr maza, jo tieši Igaunijā satiku pazīstamus cilvēkus, ar kuriem neiznāca saskrieties ikdienas gaitās Latvijā.
Makšķernieku sapnis
Eiropas ceturtā lielākā ezera Peipusa krastos satiekas igauņu, vācbaltiešu un krievu vecticībnieku tradicionālās kultūras. Peipusa vārds nav svešs makšķerniekiem — tā ir iecienīta vieta gan ziemā, gan vasarā, jo no Vidzemes līdz tam nokļūšana ir pavisam ātra. Peipuss vienmēr bijis ļoti nozīmīgs vietējo cilvēku dzīvē — tas barojis, valdzinājis un dažkārt arī pārbaudījis un iznīcinājis.
Tā dāsnumu gan mums neizdevās izbaudīt, toties Kallastes stāvkrastā rudo devona smilšakmens atsegumu Peipusa ezera krastā gan redzējām.
Peļņas avots
Jau vairāk nekā desmit gadu Peipusa ezera apkārtnē ir iecienīts Kallastes sīpolu un zivju gadatirgus. Tas ir kļuvis par vienu no lielākajiem reģiona tradicionālajiem vasaras noslēguma pasākumiem. Pārdevēji gan tirgo dažādas preces, taču nemainīgs ir palicis viens — slavenais Peipsivēres sīpols. Tirgus svinīgo atklāšanu gan nokavējām, tomēr ne jau runas te galvenās, bet gan sīpols, kurš te dzīvojošajiem ir nesis peļņu gadu no gada. Tas tiek audzēts īpašās augstās dobēs (lai pasargātu no plūdiem) un augustā un septembrī piedāvāts pircējiem. To tirgū tiešām bija daudz — gan sapīti akurātās virtenēs, gan salikti tīkliņmaisiņos. Sīpolu audzēšana Peipusa ezera krastā ir roku darbs, sākot no dobju veidošanas līdz pat sīpolu žāvēšanai. Tieši šīs senās tradīcijas dēļ arī radusies ideja veidot interesantu tūrisma maršrutu — Sīpolu ceļu.
Igauņi vilina latviešu tirgotājus
Tirgus raibajā jūklī latviešu valodu varēja dzirdēt ne tikai tūristu, bet arī tirgotāju vidū. Kad gājām garām tirgusvietai, kur piedāvāja krāsainu gultasveļu, piesaistīja uzraksti latviešu valodā. Vārds pa vārdam un noskaidrojām, ka omulīgie pārdevēji ir no Alūksnes puses. Viens no viņiem — Juris Ivanovs — pastāstīja, ka uzņēmumam tirgošanās labāk veicas Igaunijā nekā Latvijā. Savulaik braukuši arī uz Aizkraukles tirgiem, bet nu jau sen to nedarot — nav noieta. Un vēl — Jurim ir interesants novērojums saistībā ar igauņu un latviešu pircēju paradumiem. “Igauņi laikam biežāk mazgājas un ir tīrīgāki,” viņš smej, “jo pārsvarā izvēlas gaišas krāsas gultas veļu, bet latvietis — jo tumšāka, jo labāk.” Interesanti viņiem sanācis ar baltajiem virtuves dvieļiem, kuriem tikai maliņā bija ieausta brūna svītriņa. Latvijā tiem neviens virsū neskatījies, bet Igaunijā ķertin izķēruši. Alūksnietis arī pastāstīja, ka drīzumā došoties uz vienu no vērienīgākajiem tirgiem Igaunijā — Lindoras gadatirgu, kurš neatkarīgi no nedēļas dienas vienmēr notiek 28. oktobrī.
Nebija copes laika
Savukārt pie kāda cita stenda rosījās kāds ražena auguma vīrs, kuram uz priekšauta bija uzraksts “Dzintars” un “Dzintras siers”. Viņš pastāstīja, ka Latvijā saimniecībā gatavoto saldo sieru (tas patiešām bija ļoti gards) par 10 eiro grūti pārdot, toties igauņi par 12 eiro to izpērk bez problēmām.
Protams, Sīpolu ceļš jau nesastāvēja tikai no sīpoliem — pārdeva un tirgoja visu, un ne tikai vēderpriekiem. Pie viena no stendiem bez maksas dalīja avīzi krievu valodā “Stoļica” (“Galvaspilsē-
ta” — latv. val.). Pāršķirstot to, sapratu, ka traki ir ar ES un būs vēl sliktāk. Bija arī ziņas no Latvijas, un ne jau tās labākās. Izdzirdējuši, ka runājam latviešu valodā, avīžu izplatītāji atgādināja: “Redz, nu, kā mums nebija prezidenta kundzes, tāpēc aizņēmāmies no jums!”
Lai gan tirgus tika reklamēts arī kā zivju, laikam zvejniekiem bijusi slikta cope, jo to piedāvājums bija gaužām niecīgs.
Atvēlētās divarpusstundas gan tirgus izbaudīšanai bija krietni vien par maz, un arī izslavēta zivju zupa aizgāja gar degunu. Toties visi tūristu atmiņai no Igaunijas atveda sīpolus, kuri, salīdzinot ar mūsējiem, šķiet nedaudz maigāki. ◆
