Ņina Skrīveros
— Mans 1. septembris bija Igaunijā pirms gandrīz 80 gadiem. Igaunija ir manas mammas dzimtene, bet es piedzimu Gatčinā pie Ļeņingradas —
tur, atgriežoties no Sibīrijas, apmetās mani vecāki. Atceros pirmo septembri — meitenēm, kas gāja
1. klasē, bija baltas kleitiņas un galvā miršu vainadziņi. Zēniem bija melni ancuki un šlipsītes. Latvijā dzīvoju kopš 1950. gada, taču ko tādu neesmu redzējusi. Igaunijā pabeidzu četras klases, pēc tam mācījos Aglonas pusē, bet Skrīveros dzīvoju gandrīz 30 gadu.
Ivars Dulmanis, skrīverietis
— Zinu, ka 1. septembrī bija salnas. Atceros, ka nostādīja visus līnijā, bija ļoti vēss rīts. Pirmklasnieka gaitas sāku mazā skoliņā Madonas pusē, Biksērē, kur darbojās četrklasīga sākumskola. Vēlāk mācījos Cesvainē, atmiņā no skolas laika palikusi matemātikas un fizikas skolotāja. Ļoti labi prata iemācīt, ar tādiem dzīviem piemēriem, ļoti saprotami izskaidroja. Skolas laiku atceros labprāt. ◆
