Nākamajā ceturtdienā atdzīvosies pilsētas un ciemi — ielās parādīsies
bērni un jaunieši, ienesot vidē mutuļojošu kņadu, jo sāksies jauna
mācību sezona. Īpaši šī dzīvīguma trūkst pagastos, tie ir tukši,
nedzīvi. Ir vietas, kur 1. septembris būs pēdējo reizi. Pēdējo Zinību
dienu skolas pastāvēšanas vēsturē piedzīvos Sproģu pamatskola. Iestādē
ir ap 30 skolēnu, klases ir apvienotas, un mācības nesāks otrklasnieki,
jo tādu vienkārši nav. Mūsu reģionā jau slēgta Zalves, Kurmenes,
Vīgantes, Pilskalnes un Odzienas pamatskola. Ņemot vērā demogrāfisko
situāciju un bezdarbu laukos, paredzams, ka arī viena otra vidusskola
kļūs par pamatskolu, bet viena otra pamatskola — par sākumskolu, un,
protams, kādai skolai pienāks arī gals.
Lai arī skolu slēgšanas
jautājums ir sāpīgs ne tikai ģimenēm, bet arī pedagogiem, reformas
mērķis ir veidot racionālu skolu tīklu, jo valstij nav līdzekļu, lai
uzturētu pustukšas mācību iestādes. Tomēr, apmeklējot novadus, jābūt
aklam, lai nepamanītu, ka šī izglītības reformas cirstā brūce joprojām
asiņo, daudzi to uztver ļoti personīgi — sāp. Kā nu ne, visiem skaidrs,
ka skolas slēgšana ir “lauku gala” sākums. Aizslēdzot izglītības
iestādi, zūd darba vietas, prom iet arī ģimenes,
jo negrib
veidot nākotni vietā, kur nav skolas. Atsevišķos pagastos tās bez zinību
iegūšanas vietas ir arī sociālās dzīves centrs vietējiem, kuri atzīst —
ciemos kļūst klusāks, cieš kultūras dzīve un noveco “ciema dvēsele”.
Kāds
skolas direktors, kurš emocionālā sarunā asi kritizēja Izglītības un
zinātnes ministra Kārļa Šadurska reformas, ar nesaudzīgo prasību —
optimizēt skolas, atzina, ka šādu rīcību tomēr izprot. “Ja es būtu
ministra vietā, droši vien darītu tāpat,” viņš teica, atzīstot, ka tā
rīkojas arī ģimenē — saimnieciski. Otrkārt, lai arī uzskats, ka lauku
skolas nekvalitatīvi sagatavo skolēnus, manuprāt, ir novecojis, tomēr
ministrs teicis: esmu bijis tādās lauku skolās, kur pat savam
ienaidniekam neieteiktu sūtīt savu bērnu. Labā ziņa, ka mūsu reģionā
šādu skolu nav vai arī, iespējams, vairs nav. Skolu slēgšana nav
haotiska, tā ir likumsakarīga. Skolu tīklu ietekmē mazais iedzīvotāju
blīvums un pastāvīgā iedzīvotāju migrācija no pagastiem uz novadu
centriem un no novadiem uz Pierīgu. Skolu nākotne tomēr ir arī mūsu
katra atbildība.
