• Jauna metode arheoloģiskās izpētes veikšanai ezera dzīlēs. Ap Sāvienas ezeru Madonas novadā jau vismaz kopš dzelzs laikmeta dzīvojuši cilvēki. Šovasar ezerā veikta zemūdens izpēte ar ežektoru, kas Latvijas arheoloģiskajā izpētē ir jauna metode.
• Okeāna darba zirgi. Otrā pasaules kara pirmajā gadā vācu zemūdenes iznīcina tik daudz apgādes kuģu, ka Lielbritānijai draud sakāve. Talantīgs angļu izgudrotājs un apsviedīgs amerikāņu uzņēmējs kopīgi organizē jauna tipa kravas kuģu būvi. Drīz ASV kuģbūvētavas saražo vairāk kuģu, nekā vācieši pagūst nogremdēt.
• Ivana Bargā reformas un terors Krievijā. Par pirmo Krievijas caru kronētais Ivans IV ienīst dižciltīgos. Gadiem ilgi vērojot augstdzimušo bajāru cīņas galmā un baidoties par savu dzīvību, viņš nolemj varas grožus savilkt cieši. 1565. gadā valdnieks izveido īpašu karadraudzi, kas valstī īsteno teroru. Opričņiki aplaupa, spīdzina un nogalina ikvienu, kuru tur aizdomās par vēršanos pret caru.
• Rīgas pirmais dārzu meistars. 1880. gada 1. janvāra naktī Rīgā ierodas vācietis Georgs Kūfalts, tikko amatā ieceltais pilsētas galvenais dārznieks. Pēc viņa projektiem top romantiska ūdens kaskāde Bastejkalnā, kanālmalā rindojas eksotiski augi, zaļums nomaina smiltis Esplanādē. Atdzimst pilsētas senākie dārzi. 34 gadu laikā dārzu meistars atstāj mantojumā lielu daļu parku, ko Rīga bauda šobrīd.
• Pārsteidzošā Tenočtitlana. Indiāņu lielpilsēta pārspēj Eiropas metropoles. Eiropieši pašpārliecināti iedomājas, ka dzīvo pasaules centrā. Tāpēc spāņu iekarotāji piedzīvoja lielu pārsteigumu, kad 1519. gadā ieraudzīja acteku krāšņo galvaspilsētu. Iespaidīgas piramīdas, grezni tempļi, varens kanālu tīkls un ar precēm pārbagāts tirgus, kur ik dienu pulcējas ap 60 000 cilvēku.
• Skotu ekonomists izputina Franciju. Ir 1715. gada 1. septembris: Versaļas pēļos miris izšķērdīgais Saules karalis, bet tauta grimst nabadzībā un gatavojas dumpim. Šī ir zvaigžņu stunda skotu ekonomistam un azartiskam spēlmanim Džonam Lovam — viņu uzaicina glābt Francijas tukšo kasi. Taču šoreiz ģeniālais rēķinātājs tomēr pārrēķinājās.
• Jūrnieku sodi. Kad dzeramais ūdens samaitājies, ēdienu pārklājis pelējums un apkalpe vairākus mēnešus nav redzējusi zemi, līdz dumpim uz kuģa var būt tikai viens solis. Burinieku laikmetā kapteiņi jūrniekus savalda ar skarbiem fiziskajiem sodiem.
• Aukstais karš Centrālāzijā. Britu virsnieks un ceļotājs Frānsiss Janghazbens 1889. gadā dodas dzīvībai bīstamā ekspedīcijā uz kalnu reģionu. Viņam jāizpēta Pamirs un jāpārliecina vietējie pakļauties britu varai, lai aizšķērsotu Krievijas ceļu uz Britu Indiju. ◆
