Sunākstē nosvinēta pagasta diena, kas šoreiz bija veltīta dziesmai. Atklāta arī izstāde, kurā apskatāma daļa no gada laikā savāktajiem materiāliem par dziedāšanas tradīciju vēsturi Sunākstē. Šo Ilzes Gaideles un Andra Šinkes pētījumu vēlāk iecerēts apkopot grāmatā.
1873. gadā 22. augustā, drīz pēc Rīgā notikušajiem pirmajiem Vispārīgajiem dziesmu svētkiem, Sunākstes mācītājmuižā notika Augškurzemes novada dziedāšanas svētki. Tie pulcējuši apmēram 200 dziedātāju, vairāk nekā 5000 klausītāju un notikuši trijās daļās: dziedāšana baznīcā, pie G. F. Stendera kapa un mācītājmuižas birztalā. Atminoties šos vēsturiskos notikumus, šī augusta diena Sunākstē arī bija veltīta dziedāšanai.
Dziedāšanas svētkos “Lai sasaucamies, lai dziedam!” piedalījās kolektīvi no Sunākstes, Staburaga, Valles, Salas un Skaistkalnes, kuri atsaucās aicinājumam šo dienu svinēt kopā. Ansambļi koncertēja gan Sunākstes Baltajā baznīcā, gan pagasta parka estrādē.
“Augt gudrībā”
Lai gan klausītāju nebija daudz, īpašs bija koncerts Sunākstes Baltajā baznīcā. Dziesmas, kuras aizskar dziļākās dvēseles stīgas, lielisks izpildījums un balts miers, kurš pārņem šajā unikālajā vietā. Blakus baznīcai vecajā kapsētā, ko sauc arī par Stenderu kalniņu, atdusas piecas Stenderu dzimtas paaudzes, arī Gothards Frīdrihs Stenders, kura kapa piemineklī iegravēts ieraksts: latvis. Katru gadu augusta pēdējā svētdienā Sunākstes Baltajā baznīcā notiek viņam veltīts dievkalpojums. Draudzes vadītāja Dzintra Baltruna aicināja visus atbraukt šurp arī nākamsvētdien, lai pieminētu latvi un gaismas nesēju Veco Stenderu 302. dzimšanas dienā.
“Godinot šo izcilo personību, jāpiemin 1873. gadā Sunākstē notikušie Augškurzemes novada dziedāšanas svētki. Tajos piedalījies vecā Stendera mazmazdēls, arī mācītājs, kurš teicis svētku runu un pats dziedājis,” saka Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola.
Vēsturi raksta paši
Pagājušajā gadā Sunākstes pagasta svētkos bija apskatāma šī vēsturiskā notikuma afiša, un tad arī ierosināts apkopot vēsturiskos materiālus par dziedāšanas tradīcijām Sunākstē no tā laika līdz mūsdienām. Materiālus no muzejiem, valsts un iedzīvotāju personīgajiem arhīviem apņēmās sagādāt sunākstietis Andris Šinke.
Materiālus apkopoja mūzikas pedagoģe Ilze Gaidele. Gada laikā šis darbs gandrīz pabeigts.
“Vēl ir daudz balto plankumu, un mēs vēl ļoti daudz nezinām,” saka Ilze Gaidele, aicinot cilvēkus uzticēt viņu rīcībā esošos materiālus, lai vēstures lappuses varētu papildināt. Viņa bilst, ka koris Sunākstē pastāvējis tieši simt gadu, tāpēc arī pētījumam izvēlēts virsraksts “Kordziedāšana Sunākstē simts gadu garumā”.
Ināra Vītola stāsta, ka nākamais pētījums par Sunāksti iecerēts par folkloru. Sunākstieši sazinās ar filoloģes Irmas Vīksnes-Indānes meitu Dainu Rudzīti, kura ir vākusi materiālus par dzimtās Sunākstes izloksni, ticējumiem, paradumiem. “Pētījums folkloras jomā varētu būt nākamais, lai krātu materiālus par Sunākstes vēsturi, un ar laiku ceram izdot grāmatu,” saka Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja.
Interesenti varēja aplūkot Sunākstes bibliotēkas priekštelpā iekārtoto izstādi — daļu no veiktā pētījuma. Tā būs apskatāma mēnesi.
Izstādē sastopu sunākstieti Gaismu Gudženovu — viņas atmiņas un fotogrāfijas arī ietvertas pētījumā. Gaismas kundze stāsta, ka viņas tēvs dziedājis jau 1920. gada beigās, bet pati kopā ar Sunākstes kori piedalījusies Dziesmu svētkos 1955. gadā, kad Mežaparkā atklāja lielo estrādi. Šajos svētkos piedalījās trīs šīs dzimtas sievietes. Viņa bildēs rāda skaistos Sunākstes tautastērpus, kurus audušas un šuvušas pašas koristes. “No mūsu dzimtas neviens te vairs nedzied,” saka Gaisma Gudženova.
Ar interesi izstādi apskata arī Lasmaņu dzimtas pārstāvji — Laima un Māris Lasmaņi. Vokālais ansamblis “Mežaroze” koncertā izpildīja divas Māra Lasmaņa dziesmas, un vienai pavadījumu spēlēt bija uzaicināts pats komponists.
Pateicas izcilajiem novadniekiem
Sunākstieši šajā dienā sveica vēl kādu savu izcilo novadnieku — ilggadējo novadpētnieku, publicistu, Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēlijas asociācijas Goda biedru Uldi Lasmani, kuram šogad piešķirts V šķiras Atzinības krusts. Viņš veselības problēmu dēļ pasākumā nepiedalījās, bet pirms mēneša te vēl viesojies, kad notikušas viņa mazmazbērnu kristības Sunākstes Baltajā baznīcā. Sunākstiešu sveicienus Uldim nogādās brāļa dēls Māris Lasmanis.
Sunākstes pagasta pārvaldes vadītāja Ināra Vītola sunākstiešu vārdā pateicās Laimai Lasmanei, kura pagastam dāvinājusi grāmatas. Pateicības vārdi izskanēja Amerikā dzīvojošajam tautietim Jānim Zeltiņam, no kura pagasta svētku priekšvakarā saņemts dāvinājums — 1200 dolāru akustiskās sistēmas iegādei Sunākstes vokāli instrumentālajam ansamblim.
Svētki mierpilnā gaisotnē
Sunākstes pagasta dienā iedzīvotāji un viesi arī sportoja, bet bērni visu dienu rotaļājās piepūšamajās atrakcijās. Sunākstes dienas centrā bērni iesaistījās radošajās darbnīcās — pašu veidotos ietvaros viņi ierāmēja fotogrāfijas no iepriekšējā gada svētkiem. Vēlāk šos darbiņus varēja aplūkot improvizētā izstādē turpat parkā. Klātesošos ar jauku komēdiju “Krustmāte Jūle no Tūles” iepriecināja Valles amatierteātris (režisore Aija Skosa).
Todien Sunākstē valdīja tāda īpaša, mierpilna gaisotne — to atzina arī tie, kuri šajos svētkos piedalījās. Prom nesteidzās neviens — ne mākslinieki, ne skatītāji, izbaudot gan jauko dienu, gan mājinieku viesmīlību. Bija padomāts par visu, lai ikviens varētu izbaudīt īstus svētkus. Tradicionāli šajā dienā neizpalika arī zaļumballe, draudzīgas sarunas un vakarēšana, baudot uz ugunskura vārītu zupu un svētku kliņģeri. ◆
