Sestdiena, 3. janvāris
Miervaldis, Miervalda, Ringolds
weather-icon
+-1° C, vējš 2.51 m/s, D-DA vēja virziens
Staburags.lv bloku ikona

Zilgano brūnzobi ēst nedrīkst

Divas sēņotājas no Aizkraukles un Skrīveriem “Staburagam” jautā — kas tās par sēnēm?


Sabīne Zundāne no Skrīveriem ielas malā iepretim baptistu draudzes namam bija pārsteigta par glītu sēņu pulciņu — vienviet ap 20 tādu kā beciņu. “Izskatīgas, tārpi ēd, bet vai arī cilvēkam ēdamas?” viņa jautā. Viņai ir aizdomas, ka tās varētu būt raganu vai velna bekas. “Pirmo reizi sēnes manīju jūlijā, un tagad tās izaugušas otrreiz. Kādas divdesmit šajā vietā tur redzu pirmo reizi, mežā tādas neesmu manījusi,” saka skrīveriete.
“Staburags” sazinājās ar Dabas muzeju, un pēc foto apskates muzeja Botānikas nodaļas vadītāja un mikoloģe Inita Dāniele teic, ka tās ir raganu bekas (Boletus luridus) — ēdamas, bet jāvāra. “Tārpi jeb, pareizāk, kāpuri gan ēd arī indīgās sēnes!” viņa norāda. Raganu bekas ir sastopamas diezgan bieži, tās mēdz arī augt pilsētu apstādījumos zem ozoliem, liepām.
Raganu beku nedrīkst sajaukt ar velna beku (Boletus satanas), kas ir indīga. Velna bekai raksturīga sudrabaini pelēka cepurīte un nepatīkama smaka. Raganu bekas cepurīte ir olīvbrūna, tumšbrūna, dažreiz sarkanīga.
“Zalves mežos sēņoju jau 40 gadu, taču tādu sēni, kādu nesen pamanīju augam sūnās, nekad neesmu redzējusi,” redakcijai stāsta Vilhelmīne Lencēja no Aizkraukles.
Iebridu sūnās, skatos — sēne no augšas kā cilvēka pēda! Sēne ir diezgan smaga. Paskatoties zem cepures, šķiet, ka cieši kopā saaugušas daudzas sēņu kājas.”
Pēc foto apskates Inita Dāniele teic, ka tā ir zilganā brūnzobe (Hydnellum caeruleum). Diemžēl neēdama. Brūnzobei patīk augt sūnās saulainās vietās, kāts sūnās parasti ir tā ieaudzis, ka redzama vien cepure. Šķiet, pasaulē tā tomēr nav pārāk liels retums — dažādās interneta vietnēs var apskatīt līdzīgus eksemplārus, sēņu cepuru forma gan ir dažāda, jo kopā mēdz saaugt vairāku sēņu augļķermeņi. “Šīs sēnes nav pārāk bieži sastopamas, bet nav arī retums, vienkārši cilvēki tās nepamana,” saka mikoloģe.
Vilhelmīne Lencēja arī stāsta, ka mežā šoruden ir daudz gaileņu un bērzlapju. Pirms kāda laika vienviet redzējusi ap 200 baraviku — stāvējušas kā kareivji ierindā, tāds pulks vēl nebija redzēts. Lielākā daļa sēņu bija jau pāraugušas, tādēļ viņa tās nogrieza un turpat arī atstāja, lai sporas izkaisās pa zemi un aug jauna raža. Labākās baravikas nokļuva grozā. ◆

Staburags.lv bloku ikona Komentāri

Staburags.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.