Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs ceturto vietu izcīnīja septiņcīņas sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa un 19-gadīgā svarcēlāja Rebeka Koha. Garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka karstajā Brazīlijas saulē maratonā ieguva 12. vietu. Savukārt Latvijas labākais šķēpmetējs Zigismunds Sirmais ar rezultātu 80,65 metri palika viena metra un 31 centimetra attālumā no startēšanas finālsacensībās. Tad, kad šo numuru sūtīs tipogrāfijai, olimpiādē startēs brīvā stila cīkstone Anastasija Grigorjeva, bet Madarai Palameikai gaidāms šķēpa mešanas fināls. Savus turpmākos braucienus aizvadīs arī divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Edžus Treimanis. Kā vērtējat mūsu sportistu sasniegumus?
Brigita Krauze, Aizkraukles novada sporta skolas direktore
— Olimpiskās spēles ir lielākais pasaules sporta pasākums, sekoju līdzi arī tiem sporta veidiem, kuros mūsējie nepiedalās, jo apbrīnojama ir sportistu meistarība, tā ir augstākās raudzes paraugstunda! Sports savā ziņā ir arī veiksmes spēle, tāpēc mani apbēdina, ka sportistus, kuri neiegūst augstas vietas, sauc par tūristiem. Ja cilvēks ticis uz olimpiādi, tas nozīmē, ka viņš jau ir pasaules līmeņa meistars. Patīkams pārsteigums bija Rebekas Kohas izcīnītā ceturtā vieta — maza, trausla meitene. Vai tas nav brīnums? Viņai paveicās, ka konkurentes neizpildīja maksimumu. Viņai bija garantēta sestā vieta, bet ieguva ceturto. Lūk, tā ir sporta veiksme! Par Ikaunieci- Admidiņu nebrīnos, tādu rezultātu arī gaidīju, jo pie labiem panākumiem viņa jau bija pieradinājusi. Gribējās, lai šķēpmetējiem veicas labāk, bet Sirmā rezultāts nebija slikts, citi meta vien 70 metru. Veiksme!
Ingus Eiduks, treneris
— Visi sportisti grib medaļas, bet viņu sniegumi pagaidām ir ļoti objektīvi. Šķita, labāk nospēlēt varēja volejbolisti, bet viņiem nepaveicās — trāpījās labi pretinieki — kubieši, par kuru spēles tehniku neko daudz nezinājām, jo viņi pasaules kausos nepiedalās. Ja paveiksies, arī Māris Štrombergs var tikt trijniekā, grūti paredzēt, kā nostartēs Grigorjeva, viņa nesen nomainīja treneri, bet īsā laikā ir grūti mainīt iemaņas, kas iestrādātas gadiem. Jāņem vērā, ka arī pretinieki nesnauž. Olimpiskās spēles ir arīdzan emocionāls pārdzīvojums, ikvienam sportistam tā ir sporta virsotne. Skatītājiem var būt mānīga sajūta, ka sports ir viegls, jo neredz sūros treniņus, traumas. Bieži no sportistiem gaidām vairāk, kā viņi spēj, bet sportisti jāvērtē, ņemot vērā četru gadu darbu. Labi nostartēja Ikauniece-Admidiņa, mazliet nepaveicās, varēja būt arī medaļa. Lielisks starts Prokopčukai un Kohai.
Jānis Višķers, skrējējs
— Būdams sportists, visus mūsu olimpiešu startus vērtēju augstu, jo nav vienkārši sevi pierādīt izšķirošos brīžos, sevišķi, ja sportisti uz olimpiādi dodas bez trenera. Piemēram, pats Sirmais pēc sava starta atzina, ka grūti būt bez trenera olimpiādē. Zinu no pieredzes. Ja sportistam jākoncentrējas nevis uz sacensībām, bet jārisina citi jautājumi, tas atņem spēkus. Maratoniste Prokopčuka izdarīja vairāk, kā spēja, zinot, ka viņai nepatīk skriet karstumā, pie tam 40 gadu vecumā — vai tas nav izcils sasniegums? Viņa izdarīja maksimālo. Ja salīdzina Ikaunieces-Admidiņas un Rebekas Kohas ceturto vietu ar Prokopčukas 12. vietu, manā skatījumā Prokopčukas sasniegums ir augstāks. Turēšu īkšķus par BMX braucējiem. Domāju, ka par pirmo vietu cīnīsies pieci sportisti, arī Štrombergs, ja viņu pavadīs veiksme. Sportā veiksme ir ļoti svarīga. Turu īkšķus arī par Grigorjevu. ◆
