“Ne par kādu peļņu šogad cerēt nevar, un tik traģiska situācija graudkopībā vēl nekad nav bijusi,” spriež Aizkraukles puses zemnieki. Lietavu dēļ nav novākta pat puse ražas, graudu kvalitāte jau tagad atbilst tikai lopbarībai. Ja laikapstākļi nemainīsies, nenovāktos graudaugus vienkārši varēs nopļaut un ieart zemē.
Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā gandrīz apstājusies. Visā valstī kopumā nokulta apmēram puse graudaugu platību, bet atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat nav sākusies.
“Situācija ir dramatiska,” saka Aizkraukles puses zemnieki. Ja ziemā un pavasarī prognozes par graudu ražu bija optimistiskas, tagad situācija krasi mainījusies — graudi ir mitri, tie sāk dīgt jau vārpās un der vienīgi lopbarībai. Līdz ar to arī graudu cena ir zemāka. Turklāt zemnieki nemaz nevar tikt uz lauka, lai ražu novāktu. Dati liecina, ka vairākos Latvijas novados, arī Zemgalē, šonedēļ kulšana nav notikusi vispār.
Nozagt sauli
Laiku ražas novākšanai burtiski var tikai nozagt ar zagšanu — spriež Seces puses zemnieki. “Ja normālos laikapstākļos parasti varēja nogaidīt divas dienas pēc lietus, lai graudi pažūst, un tikai tad tos kult, tagad, kā rasa nokrīt, tā joņojam druvā,” saka kāds zemnieks.
Dažā saimniecībā novākta apmēram puses graudaugu sējumu, bet ir saimniecības, kurās nokulta vien apmēram trešdaļa. Ja lietus nemitēsies, var būt situācija, ka graudi nederēs pat lopbarībai, piemēram, ja kviešu sējumos sadīguši būs vairāk nekā 20 procentu graudu, tos neiepirks arī lopbarībai.
Priekšrocība —
graudu kalte
“Ar ražas novākšanu kavējamies, bet pagaidām vēl nekādas traģēdijas nav,” saka bioloģiskās saimniecības “Kalnavoti” saimnieks Jānis Dzenis no Kokneses. “Arī mūsu pusē līst visu laiku, un graudu kvalitāte ir pazeminājusies, arī cena ir mazāka nekā citus gadus, bet neko darīt.”
Rudzi šajā saimniecībā jau nokulti, bet saimniecības īpašnieks bilst: ja lietavas turpināsies, grūti pateikt, kā varēs novākt pārējo ražu. “Galvenais paspēt laikā nokult kultūras, kuras nogatavojušās,” saka viņš. “Mūsu saimniecībai jau sākotnēji līgumi bija noslēgti par ražas pārdošanu lopbarībai, piemēram, zirņus pārdodam tikai šādam mērķim, līdz ar to mums vairāk interesē cena, par kādu varam pārdot.”
Jānis Dzenis atklāj, ka rudziem gan bijis tā, ka graudu iepircējam bijušas augstas kvalitātes prasības, un graudu krišanas skaitlim bija jābūt 190 sekundes. Krišanas skaitlis ir viens no kviešu, rudzu, miežu, tritikāles un citu graudaugu miltu un graudu galvenajiem kvalitātes rādītājiem, kas izpaužas kā tajos esošo amilolītisko fermentu aktivitāte un cietes graudiņu kvalitāte. “Ja pirmajos graudos krišanas skaitlis bija 240, tad vēlāk tas bija jau 170, tad 124 sekundes,” atklāj “Kalnavotu” saimnieks. “Katram iepircējam šie kvalitātes rādītāji ir citādi, bet, piemēram, padomju laikos pietika vien ar krišanas skaitli 96.”
Zemnieku saimniecībā ir sava graudu kalte, un saimnieks bilst, ka arī tāpēc tik ļoti neuztraucas. “Vairāk gan jāžāvē, līdz ar to izmaksas ir lielākas,” saka Jānis Dzenis. Viņš teic, ka zināms atspaids reģiona zemniekiem ir KS “Latraps” graudu pirmapstrādes punkts Aizkrauklē, bet arī tajā graudus pieņem līdz zināmam mitruma līmenim.
“Kalnavotos” kopā jānokuļ apmēram 400 hektāru graudu. “Ziemāji ir nokulti, tagad kuļam vasarājus, kuri pirmie gatavojas,” saka saimnieks. Saimniecībā vēl jānokuļ zirņi, auzas, kvieši un griķi. “Tik traģiski nav, bet, ja lietus turpināsies, arī mums būs jāsāk uztraukties,” saka viņš.
Jānis Dzenis tomēr bilst, ka kopumā situāciju šogad graudkopībā vērtē kā traģisku. “Mums vienkārši mazliet paveicās. Ar apstākļiem, ar to, ka esam iesējuši kultūras un šķirnes, kuras lietus tik ātri neietekmē. Tā ir cita lieta, bet lielākajam vairumam arī man zināmo zemnieku problēmas ir milzīgas, un viņi pat nezina, ko darīt. Graudi sadīguši jau vārpās, kvalitāte slikta, arī žāvēšanas izmaksas milzīgas, turklāt daudzviet ir tā pielijis, ka nemaz nevar iebraukt druvā. Plus vēl tagad nevar iesēt kultūras, kurām jau vajadzēja būt zemē,” saka “Kalnavotu” saimnieks.
Otro reizi smagā situācijā
Zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs no Zalves stāsta, ka graudaugi novākti vien tik, cik bijis iespējas nozagt sauli starp mūžīgajiem lietus mākoņiem. “Novākts maz, kādi 35 procenti lauku,” saka viņš.
Lai gan saimniecībā ir sava graudu kalte, zemnieks uzskata, ka šogad tā neko daudz nelīdz: “Ko līdz kalte, ja nevari pat uz lauka tikt!” Diemžēl bijis arī tā, ka kombains grimst pielijušajos tīrumos. “Kā gan citādāk, ja otro mēnesi nemitīgi līst?” saka saimnieks. “Graudi sadīguši jau vārpās, un drīz tos nepiepirks pat lopbarībai…”
Juris Smirnovs bilst: situācija ir smaga. “Manos 18 saimniekošanas gados šis ir otrais gadījums, kad lietus dēļ raža ir pagalam. Bija viens gads, kad augusts bija lietains, taču šogad jau pat nevar normāli iesākt kult.”
“Pumpuru” īpašnieks teic, ka tikai rudenī varēs redzēt un prognozēt, kā būs ar peļņu. “Nevaru par to spriest, kad vēl 65 procenti ražas ir uz lauka,” saka viņš.
Vai draud bankrots?
Šogad ražas zudumi būs lieli — atzīst graudu audzētāji visā Latvijā. Lai gan sākotnēji Zemkopības ministrija prognozēja, ka šīgada ražas kopējais iekūlums varētu sasniegt 2,544 miljonus tonnu, kas ir labs rādītājs piecu gadu griezumā, tagad prognozes ir krasi mainījušās. Eksperti atzīst: patlaban konkrētas zaudējumu aprises gan nevarot iezīmēt.
Daļa zemnieku ir noskaņoti diezgan pesimistiski: ir tikai divi varianti — vai nu kredītu devēji pārcels kredītu termiņus, vai arī graudkopība Latvijā būs nākamā nozare, kura “noģībs” tūlīt pēc piensaimniecības. “Mums nav citu variantu — ja šoruden jāatdod lielie kredīti, esam palikti “zem āmura”. Bankrots!” bija tiešs kāds zemnieks.
Kāds zemnieks, kurš nevēlējās nosaukt savu vārdu, atzina: vienu lauku nopļāvis kā sienu un iediskojis graudus zemē.
Dažs zemnieks bilst, ka arī apdrošināšana nesegs neplānotos izdevumus un ražas zudumus, jo saskaņā ar noteikumiem polises darbība beidzas līdz ar graudu nogatavošanos. Turklāt tas esot tik dārgs pasākums, ka nemaz neesot vērts laukus apdrošināt: atmaksā tikai izdevumus, kas iztērēti lauku apstrādē, sēklas materiālam un degvielai, bet kompensāciju par zaudēto ražu nemaksā. “Kāpēc man otro reizi būtu jāiesēj tā pati nauda zemē?” saka kāds Seces puses zemnieks.
“Vēl nevar padoties!”
Zemnieki atklāj, ka pārtikas un lopbarības graudu cenas atšķiras par apmēram 30 eiro, līdz ar to zaudējumi esot apmēram 200 eiro uz katru hektāru. Uz laukiem slīkstošās tehnikas un pastiprinātās graudu kaltēšanas dēļ uz katru graudu tonnu jārēķina vismaz 25 — 40 eiro papildizmaksas. “Apmēram 60 eiro izmaksā hektāra kulšana, līdz ar to sanāk, ka graudi jāatdod par velti,” saka kāds zemnieks.
Mazs cerību stariņš zemniekos gan vēl saglabājies: ja uzlabosies laikapstākļi, darbi tiks turpināti maksimālā tempā, lai kaut ko saglābtu un graudus varētu pārdot vismaz lopbarībai.
“Vēl nevar padoties un nolaist rokas! Ja būtu vismaz nedēļa saulaina laika, varbūt kaut ko vēl varētu censties saglābt,” saka Juris Smirnovs. “Kaut arī tad graudu mitrums būs pāri par 30 procentiem, un to nemaz nav reāli izkaltēt.” ◆
