Grupas “betbet” 25 gadu jubilejas koncerts Staburaga pagasta Vīgantes estrādē izvērtās tikpat emocionāli bagāts un saviļņojošs kā Daugavas svētki 1988. gadā, kad te Atmodas gaidās pirmo reizi pacēla sarkanbaltsarkano karogu, un Dziesmu un deju svētki 1990. gadā, atklājot atjaunoto estrādi — pēc koncerta atzina ne viens vien staburadzietis, kas piedzīvojis visus šos ievērojamos notikumus.
“Krimināli daudz,” smejot saka Zigfrīds Muktupāvels, kad jautāju grupas “betbet” mūziķiem, vai 25 gadi grupai ir daudz vai maz. Guntars Račs piebilst, ka Latvijā nav nemaz tik daudz grupu, kuras pastāv tik ilgi un visu šo laiku arī regulāri muzicē. “Pa šiem gadiem esam nospēlējuši kādus tūkstoš koncertus un joprojām regulāri uzstājamies. Vidēji viens koncerts nedēļā, taču pēdējā mēneša laikā saistībā ar jubilejas tūri nospēlēti 15 koncerti,” saka Guntars Račs. Piesakot 25 gadu jubilejas koncertturneju, “betbet” klausītājus pārsteidza ar paziņojumu, ka dosies uz vietām, kur nekad agrāk nav bijuši.
“Tā kā mums ir 25 gadu jubileja, mums piedāvāja uzstāties lielajās koncertzālēs Cēsīs, Liepājā. Piedāvājumi vilinoši, taču tad Zigfrīds teica — bet mēs taču to visu jau esam darījuši! Varbūt varam izdarīt ko tādu, ko neesam darījuši? Tāpēc loģiski bija aizbraukt tur, kur nekad neesam bijuši. It kā jau krustu šķērsu esam izbraukājuši Latviju, bijuši kaut kur tepat līdzās, bet Vīgantes estrādē patiešām nekad nebijām bijuši. Esam koncertējuši brīnišķīgās vietās — Lubānā, Mārsnēnos, Rožupē, Madlienā, Vārkavā. Fantastiska sajūta. Jau tagad varu teikt, ka turneja noteikti ir izdevusies. Esam redzējuši sakoptas vietas, viss attīstās, cilvēki nāk uz koncertu, priecājas, saka paldies. Priecīgi braucam mājās ar labi padarīta darba sajūtu. Koncerts ir labs tad, ja ir bijusi laba saskaņa ar publiku, un līdz šim tā bijusi fantastiska. Lielās pilsētās, stadionos mēs to nevaram iegūt, jo tur, protams, ir daudz jauku cilvēku, taču tas ir pūlis, kur tu to tā neizjūti. Te ar gandrīz katru klausītāju veidojas acu kontakts. Tā ir liela gandarījuma sajūta, ka pēc 25 gadiem aizbrauc uz vietu, kur nekad neesi bijis, un tur esi gaidīts. Un tad tu saproti, ka neesi velti šos gadus strādājis,” aizrautīgi stāsta Guntars Račs.
“Mēs negribam pretendēt uz pasaules glābēju lomu, bet tā ir absurda situācija — pilsētās daudz kas notiek un biļešu cenas uz pasākumiem ir augstas, bet cilvēkiem laukos, kuriem līdzekļu ir mazāk, jāpērk tās dārgās biļetes un vēl jābrauc uz pasākuma vietu, un nav neviena, kas vēlētos šajā ziņā kaut ko mainīt. Tad, kad prasa kādam, kas ir mūsu tautas nākotne, bieži saka — mūsu nākotne ir laukos, un tad tas izklausās tā dīvaini. Ja mums būs kāds sekotājs, būsim priecīgi. Protams, to darot, riskējam. Esam izdarījuši visu, lai biļetes cena uz koncertu būtu maksimāli zema un cilvēki varētu atnākt,” piebilst Zigfrīds Muktupāvels.
Lai gan visu dienu bija drēgns, apmācies, ik pa laikam lija, Vīgantes estrāde šajā dienā bija pārpildīta. Un — tavu brīnumu! — sākoties koncertam, lietus mitējās. Guntars Račs atklāja, ka šajā ziņā jubilejas koncerttūrē grupu allaž pavadījusi veiksme. Visur, kur ieradušies, lietus pirms koncerta pārstājis līt.
Vairāki simti klausītāju, cieši sarindojušies solos un estrādes malās, ar aplausiem un ovācijām sagaidīja Zigfrīdu Muktupāvelu, Guntaru Raču, Andri Alviķi un Uģi Tirzīti. Vietējo šajā kuplajā pulkā gan bija pamaz — pāris desmitu, pārējie viesi no Aizkraukles, Skrīveriem, Kokneses, Jēkabpils, citām tuvākām un tālākām vietām. Zigfrīds Muktupāvels teic, ka tāds arī bija viens no koncerttūres mērķiem — lai pilsētnieki aizbrauc uz laukiem, nevis otrādi. “Pats biju šajā pusē pirms kādiem pieciem gadiem un biju patīkami pārsteigts par asfaltēto ceļu, par uzbūvēto saieta namu. Mums mēģina stāstīt, ka viss ir šausmīgi slikti un viss iet uz leju, bet, redzot šādas vietas, tam negribas ticēt,” saka Zigfrīds.
“Koncerta apmeklētāji var apskatīt vietas, kur, tāpat kā mēs, nekad iepriekš nav bijuši. Cik te ir skaisti, cik atsaucīgi cilvēki, un varbūt tā iepatiksies, ka pārcelsies uz dzīvi laukos. Es pats esmu bijis vairākos novados, kur būtu ar mieru palikt un dzīvot. Visās vietās, kurās bijām, kaut kas ir darīts, tās ir attīstījušās. Kaut vai tajās pašās estrādēs. Ceru, ka arī citiem mūziķiem radīsies vēlme mums sekot. Jau tagad, dzirdot atsauksmes par tūri, mūsu stāstus un redzot bildes, viens otrs sāk rēķināt, kā viņi varētu atbraukt uz laukiem,” piebilst Guntars.
Kāda kompānija speciāli bija mērojusi ceļu no Rīgas, lai šajā dienā Staburagā kopā ar grupu “betbet” nosvinētu draugam dzimšanas dienu. Par godu šim notikumam mūziķi viņam veltīja dziesmu “Mazs cinītis gāž lielu vezumu”. Varēja manīt, ka rīdzinieki šim pasākumam bija nopietni gatavojušies — uz lapām sadrukāti dziesmu teksti, lai varētu dziedāt līdzi. Klausoties grupas hitus, viņi bija pirmie, kas devās deju laukumā, paraudami līdzi arī pulka citus grupas “betbet” dziesmu fanus. Zaļumballe, kuru kultūras dzīves organizatori solīja pāris stundu vēlāk, bija atklāta. ◆
