Latvijas iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas savu pēdējo gribu noformēt testamenta vai mantojuma līguma formā. Pēdējo piecu gadu laikā pie notāriem noformēto testamentu skaits aug vidēji par 20 procentiem gadā. Ik gadu tiek noslēgts arī vidēji 100 mantojuma līgumu.
Testaments vai mantojuma līgums?
“Dzīvoklis, zeme, kaut nedaudz naudas bankā, arī nelielas materiālās vērtības ir to vērtas, lai aizdomātos par savas pēdējās gribas noformēšanu, tādējādi sakārtojot lietas, vēl dzīvam esot, bet galvenais — atvieglojot mantiniekiem savas mantas pārņemšanu,” stāsta zvērināta notāre Santa Terjohina.
Viņa skaidro, ka savu pēdējo gribu cilvēks var paust gan testamentā, gan mantojuma līgumā. “Atšķirība ir fundamentāla. Testamentu, kā zināms, iespējams mainīt kaut ik stundu, un katram jaunam mantiniekam sacīt — esmu tev atstājis visu, kas man ir. Kad tuvinieku starpā raisās nesaskaņas, testaments atkal tiek mainīts. Nav noslēpums, ka tieši šādu iemeslu dēļ daudzās ģimenēs rodas konflikti,” akcentē S.Terjohina. Turpretī mantojuma līgums ir garantija, ka mantiniekam par labu tapušais pēdējās gribas rīkojums nav atsaucams. Tam ir prioritāte attiecībā pret testamentu, un vēlāk sastādīts testaments mantojuma līgumu neatceļ. Tātad — abām pusēm, kā arī citiem tuviniekiem, ir skaidrība par aizgājēja pēdējo gribu attiecībā uz tā mantu, kas tiek saglabāta mantiniekam neatkarīgi no apstākļiem.
“Svarīgi apzināties arī to, ka mantojuma atstājējs līdz ar līguma parakstīšanu vairs nevar brīvi rīkoties ar īpašumu, kuru novēlējis. Līgums gan arī nepiešķir mantiniekam tūliņ spēkā esošas tiesības uz mantu, kamēr mantojuma atstājējs ir dzīvs. Tas mantiniekam piešķir vienīgi nogaidu tiesības uz nākamo mantojumu. Ja mantojuma līgums attiecas uz nekustamo īpašumu, tad, lai šis fakts būtu saistošs trešajām personām, tas jāieraksta Zemesgrāmatā ar atzīmi, ka mantojuma atstājējs viņam piederošos nekustamos īpašumus var atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt tikai ar līgumiskā mantinieka piekrišanu,” uzsver S. Terjohina.
Būtiski atcerēties, ka atbilstoši noslēgtu mantojuma līgumu vienpusēji ne mantojuma atstājējs, ne līgumiskais mantinieks nevar atsaukt. Lai grozītu līguma saturu vai atceltu to, pusēm ir savstarpēji jāvienojas. Mantojuma līgumu slēdz pie zvērināta notāra, kurš to reģistrē Publisko testamentu reģistrā.
Arvien vairāk izvēlas reģistrēt
S. Terjohina stāsta, ka Publisko testamentu reģistrā reģistrē arī pie zvērināta notāra rakstītus testamentus, kas nodrošina, piemēram, ja pēc cilvēka — testamenta atstājēja — nāves pie notāra kārtot mantojuma lietu ierodas persona, kas nav minēta testamentā, notārs, sākot mantojuma lietu un konstatējot publiskajā reģistrā esošu mirušā atstātu testamentu, pieprasa to no notāra, kurš šo testamentu gatavojis. Tādējādi testamentā minēto mantinieku nevar apiet. Savukārt, lai privāts testaments būtu spēkā, jābūt pārliecībai, ka to taisījis mantojuma atstājējs un ka viņš testamentā savu pēdējo gribu izteicis pareizi.
“Taču būtiskākā atšķirība ir tā, ka privātie testamenti glabājas tikai pie personas, kas to rakstījusi, bet publiskie — pie notāra, kur tie nevar ne pazust, ne tikt iznīcināti, ne arī viltoti. Ir gadījumi, ka tuvinieki nezina par testamenta esamību un dažādās slēptuvēs nejauši atrod to tikai pēc daudziem gadiem, kad aizgājēja atstātā manta jau sen sadalīta. Notāra noformētu testamentu nevar apšaubīt, savukārt privāta testamenta īstums, tajā skaitā testamenta atstājēja rīcībspēju un izteiktos novēlējumus pēc viņa nāves var apstrīdēt tiesā,” uzsver
S. Terjohina. Viņa piebilst, ka šādu drošību novērtē arvien vairāk cilvēku — pagājušajā gadā to personu skaits, kas izvēlējās publisko testamentu, palielinājies par 30 procentiem. Vēl vairāk — publiskajā reģistrā esošie testamenti atrodami ne tikai notāriem Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs, kas ir īpaši būtiski mūsdienās, kad tik daudz cilvēku ilgstoši vai uz visiem laikiem devušies darba un dzīves gaitās uz ārzemēm.
Par visu atbildīgi paši
Sabiedrības apziņā iesakņojies nepareizs uzskats, ka mantojuma lietas ir vecumdienu aktualitāte un pienākums. Mūsdienās dzīves ritms ir tik dinamisks un ātrs, ka par šo jautājumu jādomā ikvienam un laikus — akcentē Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.
“Par mantojumu jāsāk domāt jau kopš brīža, kad jums ir kāds īpašums. Sevišķi šodien, kad dzīvojam ļoti dinamiski, diemžēl notiek dažādi negadījumi, kritisku saslimšanu skaits palielinās,” pauž notāre, piebilstot, ka ikvienam ir jāsaprot, ka jau sen nedzīvojam padomju laikos, kad visas ikdienas lietas diktēja valsts. Tagad valsts tikai nodrošina likumisko bāzi, uz kuras pamata tiek kārtoti civiltiesiskie jautājumi, bet cilvēks pats ir atbildīgs par to, kā viņš šīs lietas risina. “Kaut vai par nekustamo īpašumu — agrāk nekustamais īpašums bija tikai māja un visai nelielam cilvēku skaitam, bet tagad gandrīz katrs dzīvoklis ir privātīpašums,” ilustrē V. Piziča, skaidrojot, ka ne jau uzreiz ir vajadzība katram rakstīt testamentu, tomēr būtu vērts konsultēties pie speciālista, kurš konkrētajā situācijā ieteiks labāko risinājumu. Notāre atzīst: “Varbūt notārs, uzklausot jūs, secinās, ka testamentam vai mantojuma līguma slēgšanai nav vajadzības, taču var būt arī otrādi. Turklāt, ņemot vērā, ka jebkura notariāla darbība maksā atbilstoši noteiktajām taksēm, notārs aprēķinās, ar kādām izmaksām jums būs jārēķinās, ja nolemsiet savas mantojuma lietas sakārtot. Un tad attiecīgi cilvēks var saplānot savus ikdienas izdevumus tā, lai noteiktā laika posmā sakrātu vajadzīgo summu.”
V. Piziča lēš, ka par testamenta sagatavošanu pie notāra cilvēkam jārēķinās ar aptuveni 70 eiro, gan uzreiz piebilstot, ka šī tiešām ir aptuvena summa, kas katrā gadījumā ir atšķirīga, ņemot vērā to informācijas apjomu, ko notāram nepieciešams apkopot no dažādām datubāzēm par konkrētā cilvēka īpašumu. “Savukārt slēdzot mantojuma līgumu, izmaksas būs lielākas, taču vidējo summu nosaukt visai grūti, jo izmaksas atkarīgas arī no nepieciešamās informācijas daudzuma, kā arī no tā, cik cilvēku slēdz konkrēto mantojuma līgumu. Taču mantojuma līguma priekšrocība ir tā, ka jau laikus visi iesaistītie cilvēki pie galda izrunā šo jautājumu, pauž savas domas un izskaidro lēmuma iemeslus. Tā ir sava veida saruna, kas novērš nevajadzīgus strīdus un nesaskaņas nākotnē. Šodien mēs pārāk maz sarunājamies cits ar citu.
Mantojuma noformēšana
— Privāts, ar roku rakstīts testaments (speciālisti vērtē kā visnedrošāko risinājumu — var tikt pazaudēts, viltots, apstrīdēts). Var neierobežoti mainīt.
— Publisks, pie notāra noformēts testaments. Var neierobežoti mainīt.
— Mantojuma līgums. Var mainīt, tikai visām līguma pusēm vienojoties par izmaiņām.
