Aizkraukles pagasta diena sākās ar kapusvētkiem, turpinājās ar pagasta sākumskolas 25 gadu jubilejas salidojumu un Aizkraukles novada senākās izglītības iestādes — Aizkraukles pagasta skolas — dibināšanas 176. gadadienas atceri, bet noslēdzās ar pārnovadu deju muzikantu saietu “Ak, tu mīļais Augustiņ!”.
“Pagasta dienas, kurās pēc kapusvētkiem turpinās muzikāli saieti, notiek daudz kur Latvijā,” teic Aizkraukles pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Bāliņš. “Vispirms kapos satiekas radinieki, pēc tam ciemošanās turpinās mājās, un vēlāk daudzi dodas uz vietējo estrādi, kur notiek koncerts un zaļumballe.”
Šoreiz estrādē koncertēja grupas gan no Aizkraukles, Pļaviņu un Kokneses novada, gan Jēkabpils.
Pagasta dienā varētu nosvinēt arī Aizkraukles pagasta sākumskolas 25 gadu jubileju — ar tādu ierosinājumu pie organizatoriem vērsās skolas direktore Janīna Zolotorenko. Patiešām — kādēļ gan ne? Tā bija pirmā jubileja skolas pastāvēšanas laikā, vecākajiem absolventiem ir tikai ap 30 gadu.
Aizkraukles pagastā pirmā skola dibināta pirms 176 gadiem — 1840. gadā, taču uz tās atceri kultūras namā bija ieradušies tikai daži bijušie absolventi. Lielāka daļa ir viņsaulē, un par skolu vēsta vien vēstures liecības, fotogrāfijas, kas bija apkopotas prezentācijā.
Skolai bijušas divas ēkas. Pirmā — netālu no baznīcas. Tā bija draudzes skola.
Otrā ēka Kalna ielā celta 1870. gadā, sākotnēji tā bija no koka. Pēc Pirmā pasaules kara to atjaunoja, 1935. gadā uzbūvēja otro stāvu. Pēc skolas likvidēšanas 1963. gadā tur iekārtoja bērnudārzu, pēc tam tā nonāca privātās rokās. Diemžēl jau kādu laiku ēkā neviens nesaimnieko. Jānis Bāliņš stāsta, ka īpašnieki mainījušies vairākkārt, un pēdējie bijuši kubietis un baltkrievs. Tagad uzraksts vēsta, ka banka ēku pārdod. Kādreizējā skolas ēka būtu kapitāli jāremontē, lai to varētu izmantot.
Aizkraukles pagasta tagadējā sākumskola uzcelta no jauna. Tās 25 gadu jubilejas pasākums pārsteidza ar neviltotu sirsnību, siltas, mīļas pateicības pilno gaisotni, visvecāko absolventu viedajām atziņām. Klausoties absolventos un izjūtot sirsnīgo gaisotni, nevilšus radās doma — žēl, ka nevaru vairs būt mazs bērns, iet šajā skolā un to visu izbaudīt!
“Jūs ietekmējāt, veidojāt mūsu likteni. To, ko jūs mums iedevāt, spējam saprast un novērtēt tikai tagad, kad pašiem ir bērni. Toreiz bērna prātā mums tas nebija saprotams. Jūs mūsos ielikāt pamatus, spēju domāt, būt labam,” sacīja Līga Miščenko.
“Paldies par māju siltumu un labajām atmiņām, te atkal ienākot! Paldies par visu, taču, lai arī cik paldies es teiktu, nekad to nebūs gana!” atzina Patrīcija Kalnozola.
“Kad citā pilsētā sāku iet bērnudārzā, man nebija vēlmes tur atrasties. Kad sāku iet pagasta sākumskolas 1. klasē, nācu ar domu, ka gribu te nākt, gribu mācīties. Jutos kā mājās, nācu ar sajūsmu — gāju no mājām uz mājām. Paldies visiem skolotājiem, kuri palīdzēja justies kā otrajās mājās!” teica Klāvs Ēvelis.
“Šī skola ir īpaša, lepojos ar to, ka tajā mācījos. Te bija daudz iespēju sevi pilnveidot kādā pulciņā,” atzina Ralfs Kopāns.
“Bagātnieki maksā bargu naudu, lai bērnus skolotu privātskolā. Te bija gandrīz kā privātskolā — katram bija pievērsta uzmanība,” atceras Harijs Gulbis un Aldis Bogdanovs.
Kāds atzina — ja atmiņas nebūtu tik jaukas, viņš uz salidojumu nemaz nenāktu, absolventu teiktais nav izdomāts vai svētku reizē pārspīlēts, atmiņu izjūtas ir patiesas.
Skolotājas atzīst, ka ikviens bērns ticis pacelts ar to, ko viņš prot, nevis nogremdēts ar to, kas nepadodas, un, ja vajadzēja piedalīties pasākumos, skatēs, konkursos, to darīja visi, līdz ar to katrs varēja sevi gan attīstīt, gan parādīt.
“Visi nodomi ir nevis jāsasniedz, bet jāizlolo,” teic pirmā izlaiduma audzinātāja Dzintra Kosa.
“Arī mums skola ir kā otras mājas, tādēļ jādzīvo draudzīgi, izpalīdzot, atbalstot, citam citu izprotot,” saka skolas direktore Janīna Zolotorenko. “Bērni no pirmās līdz ceturtajai klasei vēl ir mazi, viņiem vajag drošības izjūtu, un mēs tādu sniedzam. Bērni jūtas droši, pasargāti un mīlēti.”
Katrs audzēknis uzrakstīja savu novēlējumu, ko atstāja skolai. Bet visi kopā, gaisā palaižot balonus, skolai vēlēja saules mūžu. ◆
