Labklājības ministrijas (LM) ieskatā minimālās algas paaugstināšana nākamajā gadā no pašreizējiem 370 uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk. Ministrs Jānis Reirs iepriekš norādīja, ka priekšlikums no nākamā gada par 37 eiro celt minimālo algu tiek virzīts, jo Latvijas ekonomika attīstās labi. Paaugstinot minimālo algu, palielinās tā algas daļa, kas netiek maksāta aploksnē. Otrs ļoti būtisks priekšlikums — darba devējiem no nākamā gada sociālās apdrošināšanas iemaksas par saviem darbiniekiem maksāt no pilnas slodzes darba algas arī tiem, kuri strādā nepilnu slodzi. Vai šādas plānotās izmaiņas būtiski ietekmēs uzņēmumu?
Laura Kļučina, SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes locekle
— Mēs nevaram atļauties paaugstināt minimālo darba algu, mums nav tādu rezervju. Jau tagad labi, ka algas varam izmaksāt. Cita lieta, ja palielina tarifus par veselības pakalpojumu sniegšanu, iekļaujot tajos arī algas un nodokļu palielinājumu. Tarifi ir ļoti zemi, nav mainīti no 2005. gada. Plānotais minimālās algas un nodokļu apjoma palielinājums ir pārāk liels, taču par tarifu celšanu pagaidām nav nekādu runu. Iepriekšējos gados minimālo algu nepalielināja tik strauji, un tas deva iespēju savilkt galus kopā. Kaut ko piešķīra arī valsts.
Runājot vispārināti par pusslodzes strādājošajiem, tās bieži vien ir māmiņas vai invalīdi, kuriem nodrošina vismaz kaut kādu darbu. Izdevumu palielinājums viņiem šos ienākumus var atņemt, citiem vārdiem, darba devējs būs spiests no šiem cilvēkiem atbrīvoties. Atgriežoties pie slimnīcas darbības, mums personāls ir nokomplektēts tā, ka nevar atļauties to samazināt. Nākamajā gadā jādomā arī par maksas pakalpojumu cenrāža pārskatīšanu, bet zināms, ka jau tagad daudziem šīs cenas ir augstas.
Modris Bite, SIA “Lauma-A” valdes loceklis
— Uzņēmumā ir ap 100 darbinieku, attiecīgi liela summa nepieciešama algas palielinājumam. Minimālo algu, nav noslēpums, liekam tarifā. Tas būtu labi, ja algas palielinājuma apjoms būtu zināms jau tagad, laicīgi varētu izveidot un apstiprināt jaunos tarifus. Cenšamies katru gadu 15. augustā jau apstiprināt nākamā gada tarifus. Daudz darbinieku piesaistīti minimālajai algai — sargi, sētnieki, kāpņu telpu apkopēji un citi. Līdz šim esam centušies tarifu būtiski nepalielināt, tā vietā samazināt uzkrājumu fondu. Runājot par vienādu sociālo nodokli slodzei un pusslodzei, rīkojam sapulces darbiniekiem, informējām par šiem jaunumiem. Pagaidām vienotas nostādnes nav. Mums ir sētnieki, kuriem nav pilnas slodzes. Strādā mazāk, pēc savām spējām vai, piemēram, kāpņu apkopējam nemaz nesanāk pilna slodze, jo nav tik daudz darba pienākumu. Protams, centīsimies turēt pēc iespējas vairāk pilnas slodzes, jo izdevīgāk divu pusslodžu vietā maksāt vienai slodzei. Jārēķina, cik lielas būs pārmaksas, un centīsimies sabalansēt izmaksas.
Agris Kārkliņš, SIA “Auto kardāns” valdes loceklis
Skaidrs, ka šī tendence ar katru gadu palielināt minimālo algu saglabāsies. Protams, pārsvarā uz darba devēja rēķina. Es ar to samierinos. Mūsu darbinieku skaitu tas noteikti neietekmēs, kas uzņēmumā nav liels, tāpēc šis uzdevums nav tik sāpīgs, kā tas varbūt ir firmās, kur darbiniekus skaita simtos. Pusslodzi strādājošo arī nav daudz, nodokļu starpība nav liela, tāpēc arī tas punkts man nerada bažas. Protams, šādi papildu izdevumi jāpievieno produkta vai pakalpojuma cenai. Tas nozīmē, ka elektrības, transporta un citu pakalpojumu cenas kaut nedaudz, bet pieaugs. ◆
