Aizkraukles vecajā luterāņu baznīcā, kas ir netālu no Skrīveru robežas, norit rekonstrukcijas darbi.
Luterāņu baznīcas rekonstrukcijas darbi notika jau 2009. gadā, kad finansējumu iekšdarbiem piešķīra Valsts Kultūrkapitāla fonds un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Toreizējais projekts paredzēja, ka darbi jāveic noteiktā termiņā, tāpēc iekšdarbi noritēja ziemā — stāsta draudzes priekšnieks Jānis Lapiņš. Ziemā baznīcā ir auksti, krāsa, apmetums, špakteles — viss sasala, neizžuva, līdz ar to apmetums lobījās un bira nost. Darbu ekspertīzē VKPAI atzina, ka remonts dievnamā veikts nekvalitatīvi. Tāpēc šogad par draudzes līdzekļiem un ziedojumiem sākta baznīcas rekonstrukcija. Darbus veic Jānis, Juris un Pēteris Cinīši. “Labus strādniekus atrast grūti, bet šie ir pedantiski, iekšdarbus veic kvalitatīvi un nekļūdīgi,” stāsta J. Lapiņš, norādot, ka visi darbi ir saskaņoti ar attiecīgajām instancēm, kas uzrauga kultūrvēsturiskos pieminekļus.
Krāso gaišā okerā
Baznīcas remontdarbi sākti jau pērn novembrī, un līdz Ziemassvētku dievkalpojumam tās mūri atbrīvoti no iepriekšējā remonta pēdām. Savukārt no 1. jūnija 15 dienās baznīca noklāta ar jaunu apmetumu. Divās nedēļās “izvilktas” 1500 m2 griestu un sienu jaunas virsmas, uzklājot 4,8 tonnas “Sakret kalk” apmetuma. Krāsot vēl turpina, plānots noklāt 750 kg “Sakret kalk” krāsas. Dievnamu krāso gaišā okerā. Agrāk uz sienām pa baznīcas perimetru bija ornamenta un marmorējuma krāsojums, ko nolemts pagaidām neatjaunot. “Ar altārgleznu, kurā attēlots Pēteris un Jānis slīkstošā laivā, lūdzot: “Jēzu, glāb mani!”, un viļņveida marmorējumu uz baznīcas sienām radīta sajūta, ka visi, kas baznīcā, ir kā laivā,” stāsta draudzes priekšnieks. Daži cilvēki J. Lapiņam pārmetot, ka šis efekts pazudis, bet viņš teic, ka šāds ornaments parādījies vien 1926. gadā mācītāja Zemnieka laikā, kad pēc Pirmā pasaules kara baznīca piedzīvoja lielu rekonstrukciju.
Vāc ziedojumus, atbalsta dome
Aizkraukles luterāņu draudzes gada budžets ir aptuveni 15 tūkstoši eiro. Lielākoties šo summu veido Eiropas Savienības tiešmaksājumi par lauksaimniecības platībām, kas ir baznīcas īpašumā. Naudu ieņem arī no nomas maksām par zemi. Baznīcas rekonstrukcijai draudze saņēma ziedojumus, lielākie ziedotāji ir seniors Jānis Zlaugotnis, Santa Krasovska, SIA “Baltijas dehidrētie produkti”, SIA “SWH Sets” un arī pats draudzes priekšnieks. Tomēr, lai pabeigtu iesāktos darbus, līdzekļu nepietika, tāpēc Aizkraukles novada dome, atsaucoties draudzes lūgumam, darbu pabeigšanai piešķīra trīs tūkstošus eiro un solīja atbalstīt arī nākamgad. Nu līdzekļu pietiks, lai sienu un griestu remontu pabeigtu visās telpās — saka J. Lapiņš, skaidrojot, ka baznīcas remonta aptuvenās izmaksas veido trīs tūkstoši eiro par materiāliem un 8,5 tūkstoši eiro par darbu. J. Lapiņš pats veica cenu aptauju, būvmateriālus pērk no ražotājiem, vienojoties par zemāku cenu.
Pavisam drīz, jau šomēnes, baznīcai restaurēs torņa jumtu par VKPAI līdzekļiem. Savukārt nākamgad atjaunos arī dievnama grīdu, ieklājot dolomītplāksnes. “Ja Dievs tā būs lēmis,” nosaka J. Lapiņš. Pēc pirmajām aplēsēm, kvadrātmetrs “Saare Dolomit” grīdas plākšņu izmaksā 20 eiro bez papildu materiāliem — stāsta J. Lapiņš. Proti, 350 kvadrātmetru grīdas noklāšanai vajadzēs ap septiņiem tūkstošiem eiro, nerēķinot izmaksas par darbu.
Paralēli baznīcas rekonstrukcijai remontdarbi notiek arī mācītājmuižā. Draudze pamazām apgūst arī baznīcas pagrabus, tie iztīrīti, bet nauda to rekonstrukcijai un nostiprināšanai vēl jāmeklē.
