Nedēļa bija saspringta. Daudz pārrunu ar būvniekiem — Aizkraukles uzņēmumu “RRKP būve”. Šī firma uzvarēja konkursā par laukkopības laboratorijas atjaunošanu. Līdz šim brīdim esam sakārtojuši sadarbības juridisko pusi, tajā skaitā tikāmies ar šo darbu būvuzraugu, kas ir no Cēsīm. Arī viņu izvēlējās konkursa kārtā. Reāli būvniecības darbi sākās vakar, un nākamās nedēļas vidū ceram ar tiem iepazīstināt Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvjus. Šī ir atjaunošanas darbu pirmā kārta — fasādes, jumta sakārtošana un siltināšana. Otrajā kārtā paredzam iekšdarbus — ierīkot telpas birojam, kā arī sēklu apstrādei — tīrīšanai, šķirošanai, paraugu sagatavošanai.
Piektdien uzņēmām Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārstāvjus no Jelgavas. Viņi apskatīja un novērtēja mūsu vairāk nekā piecsimt izmēģinājumu lauciņu. Tajos novērtējam laukaugu šķirņu — kviešu, miežu, auzu, zirņu, kartupeļu, rapša — saimnieciskās īpašības. Kopumā tiek analizēts vairāk nekā 100 šķirņu. Vasaras mēnešos uzskaitām kaitēkļus, slimības. Secinājumi — sējumi, kurus pavasarī uzskatījām kā neizdevušos, piemēram, sausuma dēļ slikti dīgstošo vasaras rapsi, kuram vēlāk uzbruka kaitēkļi — spradži un spīduļi, vēlāk saņēmās, un tagad nevar pazīt, cik labi izauguši. Sākam plānot ziemāju sēju, kā arī universitātes pārstāvji piedāvāja izmēģināt dažādus Lietuvā ražotus minerālmēslus.
Pagājušajā nedēļā arī sūtījām savu ppārstāvi — izmēģinājumu lauciņu novērojumu vadītāju — uz Lauksaimniecības universitāti. Tur apgūtas vienotas novērošanas metodes, lai visos izmēģinājumu laukos Latvijā tās neatšķirtos.
Piektdienas rītā tikāmies ar Aizkraukles puses jaunieti — Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes studentu — un runājām par prakses vietu. Gribētu atgādināt, ka piedāvājam arī bakalaura, maģistra darbu izstrādes iespējas. Vienojāmies ar viņu par laiku un konkrētiem darbiem.
Visu nedēļas kulšanai labvēlīgo laiku izmantojām daudzgadīgo zālāju kulšanai. Saspringts darbs. Biežo lietusgāžu dēļ sēklas mitras, tāpēc daudz darba prasa to žāvēšana. Paralēli sākam apsēt jaunas platības. Daļa institūta darbinieku piedalījās talkā un no akmeņiem atbrīvoja vairāk nekā sešu hektāru lielu lauku. Pagājušajā nedēļā apskatījām ziemas rapša un ziemas kviešu sējumus un šonedēļ ķersimies pie to kulšanas. Augusts ir kā lauksaimnieku jaunā gada sākums, jo novāksim visu jauno ražu un apsēsim laukus nākamā gada ražai.
Mani kā lauksaimniecības speciālistu ne mazāk kā cūkkopjus satrauc Āfrikas cūku mēris, kas jau strauji izplatās Daugavas kreisajā krastā. Nozīmīga ir cilvēku atbildības apziņa, bet ierasti domāt — kamēr konkrēti ar mani nekas nav noticis, tas neuztrauc un neskar. Tagad, kad nelaime ir pie durvīm, jāmaina attieksme, stingri jāievēro visi biodrošības pasākumi, kurus nosaka Pārtikas un veterinārais dienests.
Tiem, kuri savā saimniecībā audzē cūkas, ir pēdējais laiks pieņemt mēri kā dzīves realitāti un rīkoties atbildīgi.
Nelaimes gadījums zemnieku saimniecībā Līvbērzē lika atcerēties nebūt ne tālā vēsturē Jaunmārupē notikušo. Tur līdzīgas sekas — vairāki bojāgājušie biogāzes ražotnē tīrīšanas darbos — sasaucas ar četru cilvēku nāvi, tīrot aizsērējušu mēslu vadu. Agrāk mēslu novietnes pārsvarā bija atklāta tipa. Jā, indīgas gāzes izdalījās, bet tās neuzkrājās, sadalījās gaisā. Mūsdienās, attīstoties tehnoloģijām, pieaugot prasībām, diemžēl palielinās negadījumu skaits. Liela daļa cilvēku Latvijā joprojām dzīvo ar padomju laika mantojumu, nevīžīgi izturas vai pat ignorē elementārus drošības tehnikas noteikumus. Tehnoloģijas, ar kurām strādājam, kopš neatkarības atgūšanas ir strauji mainījušās. Agrāk līdzīgas nelaimes notika, ar amonjaka ūdeni mēslojot laukus. Ar ūdeni atšķaidītu amonjaku uzglabāja cisternās, vairākkārt pārlēja, un katrā no transportēšanas reizēm varēja notikt nelaime. Pietiek ar pāris elpas vilcieniem, lai cilvēks saindētos ar gaisā esošo amonjaku. Padomju laikos šādi saindēšanās gadījumi bija, arī pats ar tādu esmu saskāries. Amonjaks ir viena no gāzēm, kas izdalās arī no kūtsmēsliem.
To, ka Latvijā tomēr nav vienaldzīgo, arī pret svešu nelaimi, pierādīja gadījums ar mazā Rūdolfa meklēšanu. Te parādās sociālo tīklu nozīme, kas bērna meklēšanai īsā laikā ļāva mobilizēt lielu skaitu cilvēku. Tomēr jāatceras, ka bieži palīdzība vajadzīga arī kādam līdzās — varbūt kaimiņos esošam cilvēkam. Viņš gan par to sociālajos tīklos neraksta. Arī gadījumos, kad ziņo par kādu pensionāru, kas nomaldījies mežā, nav novērots, ka sociālie tīkli būtu pilni ar aicinājumiem doties viņu meklēt. Protams, svarīga ir citu cilvēku reakcija, pazudušā draugu aktivitāte, kā tas bija gadījumā, kad pie Kolkas meklēja jūrā iepūsto kaitotāju.
Pagājušajā nedēļā skaļi runāja par pensionāriem ar lielajām pensijām. Starp viņiem arī ventspilnieks politiķis Aivars Lembergs. Te cilvēkiem, kuri gatavojas balsot nākamajās pašvaldību vēlēšanās, derētu aizdomāties, cik godīgi Lembergs šādu pensiju nopelnījis, un vai, esot pašvaldības vadītāja amatā, ar tā laika algu tas ir iespējams. Kāpēc viņa gadagājuma citu novadu domju, rajona padomju vadītājiem nav tik lielas pensijas? Vai tas cilvēkos neraisa pārdomas, sasaistot ar daudzajām pret viņu ierosinātajām tiesvedībām?
Tuvojas ASV prezidenta vēlēšanas, un tās šogad norit bēgļu krīzes ēnā Eiropā, kas savukārt bieži tiek saistīta ar teroraktiem. Lielo bēgļu pieplūdumu vairāku valstu iedzīvotāji vaino savās iekšējās, nacionālajās problēmās. Lai gan šo gadījumu analīze pierādījusi, ka teroristi biežāk ir, piemēram, Francijā jau gadiem dzīvojošo iebraucēju pēcteči. Tomēr cilvēkos satraukums vairojas, to sasaista ar savām iekšējām problēmām, tajā skaitā nabadzību. Tas rada labvēlīgu augsni negaidītam, spontānam balsojumam kā Lielbritānijas Brexit vai ekscentriskajam un populistiskajam Donaldam Trampam Amerikā. Viņš strādā savas popularitātes iegūšanai un daudz nedomā par solījumu realizēšanu. Tramps man ar saviem solījumiem atgādina Latvijā savulaik populāro Joahimu Zīgeristu.
Nedēļas nogale — latviešiem tradicionālie kapusvētki. Devos uz dzimto Atašieni pieminēt turienes kapos apglabātos tuviniekus. Daudz darba veltīju savam vaļaspriekam — vācu un sviedu medu un jau domāju par bišu ieziemošanu. Līdz tam vēl ir cerība iegūt kādu litru viršu medus.
