Pļaviņu, Kokneses un Jaunkalsnavas katoļu draudzes sava priestera Pētera Alusika vadībā devās svētceļojumā uz Kunga Žēlsirdības sanktuāriju Viļņā, Lietuvā. Tur Svētās Trīsvienības baznīcā glabājas pirmā Kunga Jēzus žēlsirdības svētglezna.
Gleznas rašanās saistīta ar poļu klostermāsu svēto Faustīni Kovalsku, kura dzīvoja 20. gadsimta sākumā Viļņā un aizgāja mūžībā 33 gadu vecumā. Viņa pieredzējusi Kristus parādīšanos, un šādi gadījumi Baznīcas vēsturē ir ļoti reti. Pāvests Jānis Pāvils II apstiprināja māsas Faustīnes atklāsmju autentiskumu 1993. gadā. Kungs lūdzis māsai Faustīnei, lai tiktu uzgleznota žēlsirdīgā Kristus svētglezna. Vienkāršai klostermāsai doties pie Baznīcas autoritātēm, lai pavēstītu par šīm atklāsmēm, nebija viegls uzdevums, bet glezna tapa. Vēlāk veidotas arī citas svētgleznas, bet pirmā vienmēr ir īpaša. Kunga Jēzus žēlsirdības svētgleznu šobrīd Svētās Trīsvienības baznīcā var aplūkot pastāvīgi.
— Tā kā Viļņa nav tālu un līdz šīgada novembrim izsludināts Dieva žēlsirdības gads, vēlējos aizvest savu draudžu locekļus šajā svētceļojumā. Kunga Jēzus žēlsirdības svētgleznai ir interesanta vēsture. Sākotnēji to neuzskatīja par ko īpašu ar lielu māksliniecisko vērtību, tāpēc izmantoja reti, bet vēlāk no atklāsmes baznīca saņēma norādījumu, ka tā jānodot publiskai apskatei. Arī mums bija iespēja skatīt šo darbu. Tas bija arī labs pasākums, lai cilvēki satiktos, iepazītos un kopīgi lūgtos, — stāsta Pēteris Alusiks.
Viesiem no Latvijas Svētās Trīsvienības baznīcā bija iespēja pievienoties Svētajai misei, kuras daļa notika arī latviski. Viņi apmeklēja arī līdzās esošo Svētā Gara baznīcu un Viļņas katedrāli, kā arī apskatīja pilsētu. ◆
