“Man paziņa teica, ka pirms kāda laika dievkalpojumā, kurš notika katoļu dievnamā, prāvests teicis, ka viņu nelaižot slimnīcā. Vai tad tā var būt? Terapijas nodaļā savulaik bija uzbūvēta pat īpaša kapelas telpa,” nesaprašanā ir kāda aizkraukliete. “Vai tik tas nav kāds pārpratums?”
“Jā, patiešām, no mutes mutē pārstāstot kādu gadījumu, nereti tiek sagrozīta pamatinformācija,” saka Aizkraukles Sv. Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcas prāvests Māris Ozoliņš. “Personīgi man nekad nav bijis liegts apmeklēt slimniekus. Esmu vienmēr laipni gaidīts un uzņemts. Runa gan bija par ticīgiem ļaudīm, kuri ne vienmēr tika saprasti. Viņi dažkārt ieradās pie slimniekiem, lai parunātos, uzklausītu viņus, un, ja slimnieks izteica vēlmi, arī es tikos ar viņu. Būtībā tā ir skaista kalpošana, taču bija gadījumi, kad sanitāres aizrādīja par svešinieku uzturēšanos palātā. Var jau arī viņas saprast — cilvēki ir visādi. Tagad gan šis jautājums telefoniski sarunu ceļā ir atrisināts, un domāju, ka domstarpību vairs nebūs.” ◆
