Ko grib jaunieši savā novadā? Tas būtu viens no uzdevumiem, ko katras pašvaldības jaunatnes lietu speciālistam noskaidrot. Daudzos novados šāds darbinieks ir, bet ir daudzi novadi, kur tādas štata vietas nav, jo pašvaldībai nav līdzekļu tās izveidošanai. Tādējādi jaunatnes lietu speciālista funkcijas deleģētas citiem, piemēram, sabiedrisko attiecību speciālistiem, bibliotekāriem vai citiem pašvaldības darbiniekiem.
Vajadzīgs speciālists
Piemēram, Skrīveru novada pašvaldība uz šādas štata vietas izveidošanu pirms dažiem gadiem raudzījās skeptiski, tagad meklēs iespēju ar nākamo gadu to izveidot tāpēc, ka secināts — novada nākotne ir jauniešos.
“Ar jauniešiem ir līdzīgi kā ar uzņēmējiem — lai tie veiksmīgi darbotos novadā, ir jāattīsta labvēlīga vide biznesa attīstībai. Arī ar jauniešiem — jāveicina vide, kur viņi sevi var realizēt. Jaunās paaudzes pienesums novadam ir ļoti svarīgs, lai tas atdzīvotos, attīstītos,” teic Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis. Tomēr atzīst, ka novadam līdzekļu ir tik, cik ir, un vēl nav skaidrs, vai jaunajai štata vietai būs pilnas vai pusslodzes darbs. Tomēr jau tagad paredzams, ka novadam tādējādi būs kapacitāte “nepalaist” garām arī dažādus ES projektus, kas aktuāli tieši jauniešiem.
Viena no pašvaldībām, kas jau no pašiem pirmsākumiem atsaucās izveidot šī amata štata vietu savā novadā, ir Aizkraukles. Novada vadītājs Leons Līdums norāda, ka pašvaldībai, kura sevi pozicionē kā perspektīvu, ir jādomā par to, ko grib jaunieši. Īpaši tie, kuri nav iekļauti kādā no mācību iestādēm. “Ja nedomāsim par jaunatni, tad te izveidosies padzīvojošu cilvēku vieta. Aizkraukles novads ir vieta, kur bez šāda speciālista ir grūti — lai varam piesaistīt jaunieti arī no kaimiņu novada,” teic L. Līdums. Reģiona attīstības centrā tādam jābūt.
“Šāds speciālists ir vajadzīgs katram novadam, lai iekustinātu jauniešus dažādām aktivitātēm, lai tā vietā nesaklimberētos citas — negatīvas aktivitātes,” uzskata Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Miezītis. Viņaprāt, aktivitātes, kas vērstas uz jauniešu interesēm, ir stimuli, kas mudina viņus atgriezties savā novadā. Tā kalpo kā papildu motivācija tam, lai jaunieši savu dzīvi saistītu, plānotu nākotni ar savu novadu pat tad, ja atbrauc tikai brīvdienās.
Savukārt Kokneses novada vadītājs Dainis Vingris uzskata, ka prasīt, lai katrā novadā šāds speciālists ir, nav saimnieciska rīcība, norādot, ka novada finansējums nav pietiekams. Tāpēc viņš uzskata, ka lietderīgāk būtu, ja šāds speciālists būtu, piemēram, viens reģionā, līdzīgi kā tas ir ar Būvvaldi.
Bieži “trakās” idejas ir labas
Lai arī politiski vārdos novadu vadītāji ir par jaunatnes lietām, tomēr daudz svarīgāk ir, kā vārdi realizējas darbos. Jaunatnes politikas valsts programma ir vērsta uz valsts, pašvaldību jaunatnes organizāciju un biedrību, kas veic darbu ar jaunatni, mērķtiecīgu sadarbību, lai radītu labvēlīgu vidi jauniešu pilnvērtīgai un vispusīgai attīstībai. Pašvaldībai jāplāno darbs, izstrādājot pašvaldības jaunatnes politikas attīstības plānu. Piemēram, Aizkrauklē šādas stratēģijas vēl nav. Pagaidām tā iekļauta kopējā novada attīstības plānā, bet jaunatnes lietu speciāliste Aiva Smelcere, kura amatā ir neilgi, strādā, lai šāds plāns būtu. “Vēlos, lai dokuments nebūtu formāls, bet reāls un aktuāls jauniešiem. Tāpēc veikšu jauniešu aptauju, lai apzinātu viņu vēlmes.”
Jau septiņus gadus jaunatnes lietu speciālists ir arī Pļaviņu novadā. Novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde teic, ka tādējādi esot izdevies piesaistīt ne tikai skolas jauniešus, bet arī tos, kuri vairs nemācās. “Jaunieši centrā “Ideja” pavada ne tikai brīvo laiku, bet piedalās nodarbībās, kurās apgūst prasmes, piemēram, projektu rakstīšanā, komunikācijā. Ir izdevies jaunatni ieinteresēt arī domes darbībā,” viņa teic.
Arī Jaunjelgavas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Vectirāne, kurai jaunatnes lietas deleģētas kā papildu pienākumi, apstiprina, ka novadam prioritāte ir jaunieši. To pierādot fakts, ka vietvaras politiķi vēlas, lai rudenī novadā būtu Jaunjelgavas novada jauniešu dome. Domes priekšsēdētājs aicinās visus novada jauniešus tikties ar novada politiķiem, lai veicinātu sadarbību un uzklausītu to, kas jaunatnei svarīgs. “Bieži viņu “trakās” idejas ir labas,” nosaka E. Vectirāne.
Nemanāmā lauku jaunatne
Kādi jaunieši ir laukos? Ir aktīvi un ir pasīvi, raksturo E. Vectirāne. Jautāta, vai nav tā, ka skolas un citas organizācijas jau pilda jauniešu socializācijas funkcijas, E. Vectirāne teic, ka daļēji tā ir, tomēr lielākais uzdevums ir aktivizēt tos, kuri nav, piemēram, nevienā izglītības iestādē. Laukos problēma ir tā, ka, lai arī ikdienā to nemanām, tomēr jaunatne ir. Un tas, ka viņus neredzam, ir viena no pazīmēm, ka novadā ir nepieciešams cilvēks, kas darbojas ar jaunatnes lietām.
Neretas novadā šāda speciālista nav. Daļēji šos darbus koordinē sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Rutka, Zalvē — bibliotekāre Sondra Bulindža, Mazzalvē — novada izglītības speciāliste Žanna Miezīte. Tā kā Zalves pagastā skolas nav jau sen, vaicāju bibliotekārei Sondrai Bulindžai, vai te notiek darbs ar jauniešiem? Viņa apliecināja, ka jaunieši ir, bet sabiedriski neaktīvi. “Pietiekami aktīvi, erudīti ir tikai pilsētās, kur arī ir daļa mūsu pagasta jauniešu, kas no laukiem aizgājuši mācīties, strādāt, un labi, ja apciemo mūs svētkos un garākās brīvdienās,” viņa raksturo situāciju pagastā. S. Bulindžai darbā ar jauniešiem vairāk ir koordinatora pienākumi — organizēt transportu uz kādu no novada pasākumiem, paturēt jauniešus savā redzeslokā. Viņa domā, ka darbs bibliotēkā ir pateicīgs tam, lai uzrunātu auditoriju: “Jauniešiem ar mani vieglāk komunicēt nekā, piemēram, ar citiem novada darbiniekiem, jo esmu sasniedzama arī pēc darba laika, jaunieši šo saiti ar mani uztur.”
20. un 21. augustā Ērberģē notiks Sēlijas jauniešu dienas, kuru rīkošanā aktīvi iesaistās daudzi jaunatnes lietu speciālisti. S. Bulindža domā, ka šis pasākums ir labs statistikas paraugs un pēc tā viegli varēs novērtēt, cik jaunieši aktīvi, izdomas bagāti un kas viņus interesē. Viņasprāt, pērn atsaucība bijusi pietiekami laba no visiem novadiem.
Runājot par Neretas novadu kopumā, ir pietiekami daudz aktivitāšu, un esot iespēja apmeklēt pasākumus arī kaimiņu novados. A. Rutka teic, ka bieži saskaras ar to, ka jaunieši nav aktīvi. Piemēram, jāpierunā, lai piedalītos Latvijas Ģenerāļu kluba ceļojošā kausa izcīņas posmos. Viņa atzīst, ka novadā vēl nav apzinājusi visus jauniešus, jo ne vienmēr sociālie tīkli palīdz viņiem pārvarēt kūtrumu. Daudz efektīvāks veids, viņasprāt, ir uzrunāt personiski, motivēt un aicināt piedalīties.
Kas notiek ar tiem, kuri nestrādā, nemācās, nav bezdarbnieku uzskaitē? “Esam iesaistījušies projektā “Proti un dari”. Esmu mentore, uzmeklēšu un mēģināšu socializēt, iedrošināsim iziet sabiedrībā, mudināsim izglītoties,” atbild A. Rutka un skaidro, ka šāds projekts ir arī citās pašvaldībās. Novadā jau apzināti seši jaunieši. Projekts ir trim gadiem. Tas nozīmē, ka šajā laikā “aktivizēs” vismaz 18 jauniešus.
Viedokļi
— Kā iekustināt jaunieti?
Artūrs Paugurs, aizkrauklietis, skeitparka izveidotājs
— Ar savu ideju par skeitparku sākumā vērsos pie domes priekšsēdētāja, zvanot sākotnēji Aizkraukles mēram Vilnim Plūmem, vēlāk Leonam Līdumam. Zvanīju un teicu, ka man ir ideja. Zinu, ka pilsētā ir jauna jaunatnes lietu speciāliste Aiva Smelcere, bet pagaidām sadarbības ar viņu vēl nav. Kā pašvaldībai uzrunāt jauniešus? Reklamēt, ka ir Aiva Smelcere, un, galvenais, pateikt, ka pie viņas jaunieši var vērsties ar savām idejām, un viņa uzklausīs, meklēs iespējas, kā tās realizēt. Domāju, dauzi jaunieši nezina, ka kādam rūp viņu sapņi un idejas. Kā iesaistīt pasīvo jaunieti? Studiju gados mēģināju dažus pasīvos iesaistīt, bet mans secinājums ir šāds: ja cilvēks nevēlas neko darīt, nekas nesanāks. Viss atkarīgs no jauniešu iniciatīvas un spara darīt.
Andris Antāns, Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolas direktors
— Tie jaunieši, kuriem ir vēlēšanās kaut ko darīt, arī būs politiski un sabiedriski aktīvi. Ja nav vēlēšanās, šādu jaunieti nevar iesaistīt aktivitātēs. Lai būtu šī vēlēšanās, daudziem lietderīgi būtu aizbraukt vismaz kādā ekskursijā, jo daudzi savā dzīvē nav redzējuši tālāk par savu pagalmu, nav bijuši nevienā Latvijas pilsētā. Ir jaunieši, kas jau ar mātes pienu saņēmuši informāciju: Latvijā nekas nenotiek, visi zog, te nav dzīves un tamlīdzīgi. Ģimenes nav pildījušas šo socializācijas funkciju, bet sējušas negatīvismu pret visu, kas ir dzīvē. Šis vecāku noskaņojums sēž viņos iekšā, tas jādabū ārā. Ekskursija pa dzimto zemi liks aizdomāties, ka tā nav taisnība, ka mums ir viss, ko vajag, viņi redzēs to savām acīm. Svarīgi parādīt pozitīvo piemēru. Protams, visu nevar dot par velti, labi, ja šie jaunieši arī mazliet pastrādātu, lai tiktu pie šīs ekskursijas. Tām jābūt izzinošām un pamācošām.
