Šogad ražas novākšana Zemgales austrumu daļā sākta ļoti
agri — Jaunpils pusē jūlija otrajā nedēļā kūla ziemas miežus. Šo Latvijas daļu skārušas spēcīga vēja brāzmas, sējumi vietām ir pamatīgi nogūluši pie zemes, vietām pat 70%.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotā informācija vēsta, ka Kurzemē visvairāk cietuši ziemas kvieši, kā arī rudzi, bet dažviet atsevišķi vasaras miežu lauki. Zemgalē veldre visvairāk skārusi ziemas kviešus ‘Ed-
vīns’. Latgales un Vidzemes reģionā vējš bojājumus labības laukiem nodarījis dažviet, kur sējumi bijuši sabiezināti, tādēļ veldres nodarītā skāde pagaidām uzskatāma par nenozīmīgu.
Kombaini rūks augusta sākumā
Spēcīgās lietavas un vējš, kā arī pārlieku dāsna slāpekļa papildmēslojuma deva daudzus leknos labības laukus sagāzuši veldrē, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības ekspertu veiktie novērojumi.
Vai Aizkraukles puses zemnieki ir vienisprātis ar LLKC pārstāvju teikto?
Vairis Saliņš, SIA “BBB Invest”, kas Vietalvas pusē nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību, pārvaldnieks, stāsta, ka laika apstākļi vietalviešu sējumus ir saudzējuši un veldrēšanās nav novērota. Pagaidām vistuvāk kulšanai ir ziemas rapsis, bet kurzemnieku, kuri šajās dienās ķērušies pie ražas novākšanas, piemēram vietalvieši nesekos. Vairis teic, ka intensīvi darbi laukos varētu sākties ap 27. jūliju.
Virzoties uz dienvidaustrumiem, ir Kokneses pagasta zemnieku saimniecība “Jaunholandes”. Tajā ar vasaras miežiem apsēts vairāk nekā 100 hektāru. Saimniece Kristīne van Herka teic, ka šogad problēmu ar veldrēšanos nav un pirms kāda laika, kad lauks miglots, nekas ārkārtējs nav novērots. Kokneses pusē, līdzīgi kā Vietalvas, šovasar nav pieredzētas tik spēcīgas brāzmas, lai tās nodarītu būtiskus postījumus. Kristīne atceras vasaru, kad šīs puses laukus šaurā joslā pārskrēja pamatīgs viesulis, ko varēja jau saukt par mazu tornādo. Tas visus sējumus noguldīja tik pamatīgi, ka tie vairs nebija nokuļami, nācās nopļaut.
Kā vienmēr mierpilnais kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle A” īpašnieks dānis Flemmings Utofts Jensens stāsta, ka pirms pāris dienām apskatījis vairākas sējumu platības. Dažviet veldrēšanās ir, bet pret kopējo hektāru platību tas ir nenozīmīgi. Runājot par prognozēm ražas novākšanā, viss atkarīgs no laikapstākļiem. Pieturoties šīm dienām raksturīgam siltumam un lietus attiecībām, pirmos kombainus Aizkraukles puses tīrumos varētu pamanīt starp 6. un 12. augustu.
Nogatavojas dzeltenie zirņi
Tālāk uz dienvidiem, Valles pusē, vēja brāzmas šur tur noliekušas labību, īpaši smagākās vārpas, kas garantētu augstu ražību — ap piecām tonnām no hektāra. Jānis Zvirbulis no saimniecības “Zemgaļi” atzīst, ka ziemas rudzi vietām esot sakritušies, un laika prognoze rāda, ka tuvākajās dienās atkal būs vēja brāzmas. Viņš pārsvarā sējis hibrīdu ‘Evolo’, kas ir noturīgāks par šogad saistībā ar veldrēšanos pieminēto šķirni ‘Edvīns’. “Graudkopībā tas ir risks — iegūt augstu ražību un cerēt, ka dabas spēki būs labvēlīgi,” saka Jānis Zvirbulis. Slāpeklis, pastiprināta tā lietošana, ko speciālisti nosauc par galveno veldrēšanās iemeslu, ietekmējis arī “Zemgaļu” tīrumus, bet to spieda lietot vienbrīd valdošais sausums. Lietojot ne modernākās mēslošanas iekārtas, slāpeklis uz sējumiem vietām nonācis vairāk, kā būtu nepieciešams, šajās vietās arī lielāks veldrēšanās risks. Līdz īstai kulšanai vēl mēnesis, tuvāk novākšanai ir dzeltenie zirņi. Tiem kārta pienāks augusta sākumā. Aprunājoties ar zemniekiem Bauskas pusē, piemēram, graudkopji Mežotnes pagastā gatavojas ziemas rapša kulšanai nākamajā nedēļā. Turklāt ziemas kviešiem ‘Edvīns’ Svitenes pagastā paredzēja ražību astoņas tonnas no hektāra, bet vēja brāzmas lauku nav saudzējušas.
Novākšana būs apgrūtināta
Ievērojamas veldres platības novērotas pat labākajos laukos — rudziem ir ļoti garš un veldres neizturīgs stiebrs. Turklāt, līdzīgi kā pērn, ievērojama veldre redzama Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta veidotajai ziemas kviešu šķirnei ‘Edvīns’, kura, kā norāda selekcionāri, ir vidēji veldres izturīga šķirne.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, stāsta, ka ‘Edvīns’ ir viena no ziemcietīgākajām un agrākajām šķirnēm, tādēļ zemnieki to ļoti iecienījuši. Agrākas novākšanas dēļ ‘Edvīns’ ir labs priekšaugs ziemas rapsim, jo saimniekiem ir vairāk laika augsnes sagatavošanai. Veldres skartajos laukos cietusi būs kā raža, tā graudu kvalitāte. Arī novākšana būs ļoti apgrūtināta. Agronomi gan atzīst, ka veldrē krīt tie lauki, kas saņēmuši pamatīgu slāpekļa papildmēslojuma normu (augstāku, kā iesaka selekcionāri), un arī tie lauki, kuros ir pieļautas kļūdas, lietojot augu augšanas regulatorus. ◆
