(Nobeigums. Sākums laikraksta “Staburags” 1. jūlija numurā.)
Idas mūžs
Ievas un Pētera Rubeņu ģimenē 1906. gadā dzimusī meita Ida Leontīne izglītojās tikai Saukas Kalna skolā. Pēc skolas un iesvētībām Ida dzīvoja vecāku mājās “Druvaktos”, palīdzot mājas un saimniecības darbos. Ap 1930. gadu Ida apprecējās ar Rites pagasta zemnieku Albertu Prodnieku (1903). Ģimenē piedzima divas meitas — Biruta (1933. gada 12. martā) un Vija (1940. gada 7. jūlijā).
Ida nomira 1972. gada 21. oktobrī, viņas vīrs Alberts Prodnieks — 1974. gada 3. oktobrī. Abi apbedīti Rites pagasta Ilzu kapos.
Idas un Alberta meita Biruta apprecējās ar Alfonu Biņķi (1932). Ģimenē viņi izaudzināja divas meitas Aiju un Ritu, kuras dzīvo un strādā Aizkrauklē. Biņķi dzīvo lauku saimniecībā Viesītes novada Rites pagastā.
Prodnieku meita Vija mācījās Neretas vidusskolā, beigusi Rīgas 1. medicīnas skolu, pēc tam Rīgas Medicīnas institūtu, strādā par ārsti Aizkrauklē. Vijas Ārgules vīrs Ivars Ārgulis bija ķirurgs un traumatologs Aizkrauklē. Viņš gāja bojā autoavārijā 2004. gada 14. maijā. Ar Ivara pūlēm un darbu tika atjaunota “Druvaktu” sēta. Sīkāk par Vijas un Ivara dzīvi var izlasīt manā tēlojumā “Druvaktu sāga”.
Visu mūžu saimniece “Plēsumos”
1908. gadā “Druvaktos” piedzima Ievas un Pētera Rubeņu meita Zelma. Skolā viņa mācījās tikai trīs ziemas. Mācības notika Dzērves pamatskolā, kas atradās netālu no Galvānu sila. Viņa neskrēja meklēt laimi plašajā pasaulē, bet apprecējās ar Drivu mazciemata saimnieka Jurģa Zariņa dēlu Krišjāni Zariņu no “Plēsumu” mājām. “Plēsumi” no “Druvaktiem” atradās nepilnu divu kilometru attālumā. Pēc tēva nāves par saimnieku “Plēsumos” palika Krišjānis. Visu mūžu Zelma bija saimniece “Plēsumos”. Vācu okupācijas laikā Zelmu un viņas vīru Krišjāni vācu varasiestādes arestēja un ieslodzīja cietumā, no kurienes viņiem 1944. gada vasaras beigās izdevās izbēgt. Aresta iemesls — Oškalna partizānu atbalstīšana. Krišjāņa Zariņa brālis Jānis bija Latvijas 3. partizānu brigādes partizāns.
Zelmas un Krišjāņa laulībā piedzima divi bērni — dēls Ēvalds (1932. gada 18. maijā) un meita Rasma (1934. gada 20. jūlijā). Ēvalds ieguva augstāko pedagoģisko izglītību. Zalves pamatskola bija Ēvalda vienīgā darbavieta, kurā viņš mācīja matemātiku un fizkultūru, ilgus gadus bija skolas direktors. Smagas slimības pievarēts, Ēvalds Zariņš nomira 1993. gada 4. jūnijā. Ēvalds Zariņš bija precējies ar savu kolēģi skolotāju Dzidru Bērziņu (1933), bērnu nebija.
Zelmas un Krišjāņa meita Rasma apprecējās ar Jāni Baikovu (1935), ģimenē izauga trīs bērni. Arī Rasma jau mirusi.
Zelma Zariņa nodzīvoja garu mūžu, viņa nomira 1989. gada 24. martā. Vēl garāku mūžu nodzīvoja Krišjānis Zariņš (1898. gada 25. novembris — 1987. gada 28. maijs). Visi Zariņi — Zelma, Krišjānis, Ēvalds un Rasma — atdusas skaistā vietā Zalves kapu kalniņā.
Nodzīvo ilgus gadus
1913. gada 29. jūnijs Ievas un Pētera dzīvē bija īpaša diena: pasauli “Druvaktos” ieraudzīja dvīņi — meita Vilma Alise un dēls Žanis Arvīds. Pēc trauksmainās dzīves Pirmā pasaules kara apstākļos Vilma un Žanis mācījās Dzērves pamatskolā. Vilma iepazinās ar Drivu mazciemata saimnieka Kriša Svarenieka dēlu Kārli un apprecējās. Taču laulībā viņi nodzīvoja tikai nedaudz vairāk par gadu un izšķīrās, bērnu viņiem nebija. Laulības šķiršanas iemesli nav zināmi. Vilma turpināja dzīvot “Druvaktos”. Viņa iepazinās ar vietējo mežsargu Kārli Lepeku (1916), ar kuru vēlāk apprecējās. Lepeku ģimene dzīvoja Saukas pagasta “Robežniekos”, kuru tuvumā 1943.—1944. gadā purvā bāzējās Oškalna partizānu vienība. Pēc 1944. gada 19. aprīļa kaujas pie Mīnu kalniņa runāja, ka arī Kārlis gājis bojā, bet tās bija baumas. Lepeku ģimene bija Saukasgalu atstājusi. Vēlāk viņi dzīvoja Tomē, netālu no Ķeguma. Ģimenē auga četri bērni — Ināra, Jānis, Imants, Elmārs. Dēls Jānis 1953. gadā gāja bojā nelaimes gadījumā, saspridzinoties ar mīnu. Imants mira trīsdesmit gadu vecumā. Lepeku meita Ināra (1942) apprecējās ar Vilni Puriņu (1946). Laulībā dzima meita Dace. Ināra un Vilnis Puriņi savu darba mūžu bija strādnieki, tagad pensionāri.
Vilma Lepeka nodzīvoja garu mūžu — viņa nomira 2002. gada 11. maijā. Kārlis Lepeks miris 1980. gada 20. jūnijā. Abi apbedīti Rīgā, Jaunciema kapsētā.
Dzīve aizrit Anglijā
Žanis Rubenis jaunības gados devās uz Rīgu, tur dzīvoja un strādāja dažādus darbus. Ap 1940. gadu viņš apprecēja Ernu Lazdiņu. Laulībā 1942. gadā piedzima dēls Jānis. Tālākajos gados Žaņa dzīve sarežģījās. 1944. gadā viņu mobilizēja latviešu leģionā. Kara beigu posmā Žanis nokļuva Vācijā, kur krita amerikāņu armijas gūstā. Amerikāņi grupu gūstekņu nosūtīja uz Zviedriju. Runāja, ka zviedri gūstekņus izdos PSRS. Žanis sešpadsmit cilvēku grupā nelielā kuģītī aizbēga uz Angliju. Visu turpmāko dzīvi viņš pavadīja Anglijā, strādājot gan par dārznieku, gan citus darbus. 1989. gada 10. jūnijā viņš nomira. Kā par brīnumu, Žaņa dēls Jānis Maskavā dabūja vīzu, lai piedalītos tēva bērēs Anglijā. Jānis savu tēvu nebija redzējis, pirmo reizi ieraudzīja jau mirušu zārkā. ◆
