Grezni, grezni Jānīts jāja
Nopušķotu kumeliņu.
Grezni dzieda mūs’ māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.
Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte.
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa.
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēsi.
Labvakaru, Jāņa māte,
Vai tu mūsu gaidījusi?
Mīkstu sieru sasējusi,
Saldu alu darījusi?
Ja būs laba Jāņa māte,
Ar ziediemi kaisīsimi.
Ja būs slikta, ja būs barga,
Ar dadžiemi badīsimi.
Sanākati, Jāņa bērni,
Augsta kalna galiņā.
Lai dzirdēja Jāņu dziesmas
Pa maliņu maliņāmi.
Nākat šurpu, Jāņu bērni,
Nākat lieli, nākat mazi.
Lieliem došu alu dzerti,
Maziem siera gabaliņu.
Lepnas meitas sanākušas,
Cit’ uz citas raudzījāsi.
It neviena nevarēja
Jāņu dziesmu nodziedāti.
Pinat, meitas, vainadziņus
Jāņu dienas vakarāi.
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita.
I sievāmi, i meitāmi
Koši ziedu vainadziņi.
Alutiņi, bāleliņi,
Ko darīji Jānīšami?
Jānīts nāca pagalmāi,
Sētas mietus turēdamis.
