Skrīveru novada svētkos atklāja piemiņas izstādi māksliniekam, klūdziņu pinējam un Meistaram ar lielo burtu Jāzepam Kazimirovam. Viņš šogad svinētu 70. dzimšanas dienu, un tie, kuri viņu pazina, uzskata: Skrīveru novadam paveicies, ka šis cilvēks ilgus gadus bija mūsu vidū.
Sestdien Skrīveros svinēja tradicionālos novada svētkus. Tirdziņš, radošās darbnīcas, izjādes ar zirgiem, tekstilstudiju darbu skate, koncerti ar dažādu paaudžu Skrīveru dziedošo un dejojošo kolektīvu, jauniešu vokāli instrumentālo grupu piedalīšanos, pūtēju orķestra “Skrīveru taurētājs” mūzika — tā ir tikai daļa no iespējām, ko šajā vējainajā dienā varēja baudīt skrīverieši. Daudz interesentu, neraugoties uz vēsajiem laika apstākļiem, vakarā pulcēja leģendārās grupas “Opus Pro” jubilejas koncerts “Rozā lietus”.
“Galvenā vērtība Skrīveros esat jūs, cilvēki, un ar jūsu atšķirīgajiem viedokļiem veidojam šo novadu atšķirīgāku un labāku. Šodien svētku reizē saku paldies visiem, kuri ar savu aktīvo dzīves pozīciju veidojuši novada attīstību,” atklājot svētkus, teica Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis.
Viens no šādiem cilvēkiem bija ir arī mākslinieks un pinējs Jāzeps Kazimirovs, kurš šogad pavasarī svinētu 70 gadu jubileju. Jau četrus gadus viņa vairs nav skrīveriešu vidū. Viņa piemiņai šajā dienā Skrīveru kultūras centrā atklāja izstādi.
“Mūsu Jāzepam būtu 70. Skrīveru novadam ir paveicies, ka šis cilvēks ilgus gadus bija mūsu vidū. Žēl, ka mēs šodien vairs sakām: bija…” atzīst Sarmīte Jansone. “Unikāla personība, unikāls mākslinieks. Ļoti pedantisks pret sevi un citiem, ļoti daudzšķautņains mākslas izpausmēs. Cilvēks, kurš ievadīja jauno paaudzi mākslas pasaulē. Cilvēks ar pedagoga talantu, kurš izaudzinājis veselu klūdziņpinēju paaudzi. Daiļamata Meistars ar lielo burtu.”
Izstādes atklāšanā kultūras darbiniece Inga Kokaine citēja Ainas Švēdes teikto par mākslinieku. Jāzeps Kazimirovs dzimis Rēzeknes pusē. Viņš bija vecākais ģimenē, kurā auga trīs dēli. Laimes māte katram nēzdogā bija ielikusi savu laimīti — Jāzepam ļoti patika zīmēt, tāpēc izvēlējās mācīties Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. Tur top viņa pirmie nozīmīgākie darbi, mācoties pasaulei stāstīt savu redzējumu.
1969. gadā Jāzepu norīko darbā Zemkopības zinātniskās pētniecības institūtā Skrīveros par mākslinieku noformētāju. Šajā laikā veidojas arī Jāzepa un Rasmas ģimene, kurā piedzimst dēls Andris. Drīz viņš Skrīveros nodibina savu mākslas studiju, apņemoties mācīt jaunajai paaudzei turēt zīmuli un otu, izvēlēties pareizās krāsas.
Enerģija un darboties gars viņā nerimst ne mirkli, un, izpētot seno dzimtas pinēju darbus, Jāzeps apgūst pinēja prasmi. Kopā ar dzīvesbiedri Rasmu sāk darboties arodā, kurā netrūkst dažādu izaicinājumu. Abi drīz kļūst par Skrīveru kultūras centra lietišķās mākslas pulciņa vadītājiem. Katru gadu dzīvesbiedri piedalās lietišķās mākslas izstādē — tirdziņā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
Viņš bija sabiedrības godāts, viņā ieklausījās un uzticējās. Kad vārdi vairs neskanēja ierasti, viņš rakstīja dzeju, kura ir kā atradumu un domu gājums. Jāzepa audzēkne Daina Dzerkale bilst, ka viņai šis fakts bijis atklājums. Sava pīšanas mākslas skolotāja dzeju viņa lasīja arī izstādes viesiem.
Sarmīte Jansone, kuras ģimeni ar mākslinieku saistīja draudzīgas saites, atminas, ka katros Līgosvētkos viņš katrai meitai lielajā Jansonu saimē dāvināja vainagu. “Mēs viņu ļoti gaidījām,” saka Sarmīte. “Par Jāzepu varētu stāstīt daudz, bet reizē neizstāstīt neko, jo tik daudzpusīga personība ir tikai retais cilvēks uz pasaules.”
Mākslinieka dzīvesbiedre Rasma Kazimirova pateicās visiem, kuri ieradās aplūkot mākslinieka darbus — pinumus, gleznas, fotogrāfijas. “Paldies Skrīveru cilvēkiem, ka neesat viņu aizmirsuši. Šī piemiņas izstādes atklāšana man dod gandarījumu un spēku turpmākai dzīvei,” bilst Rasmas kundze.
Skrīveru kultūras centrā izstāde būs apskatāma visu vasaru. ◆
