Iedomājieties, es šogad vēl neesmu dzirdējusi kūkojam dzeguzi! Tādēļ es izstudēju visu atrodamo literatūru. Un kā jau domāju, vainīga vīrišķā suga — izrādās, kūkotāji ir dzegužvīri, dzeguzes nemaz nekūko. Un viņi kūko tikai tāpēc, lai pievilinātu dzeguždāmas. Es neesmu vienīgā, kas šogad nav dzirdējusi kūkojam dzeguzi, tātad dzegužvīri tā izlaidušies, ka aiz slinkuma pat vairs nekūko. Acīmredzot arī tur sieviešu vairākums — dzeguze aizskrien vienalga pie kāda. Un velti dzeguzi lamājam, ka viņa svešās ligzdās olas dēj, ne jau no vieglas dzīves viņa tā dara. Vienkārši blakus viņai nav īsta vīrieškārtas dzeguža, kas uztaisa mājokli. Trakākais, nevaru saprast, vai man vēl ilgi jāstaigā ar naudasmaku un pilnu vēderu, dzeguzes kūkošanu gaidot, vai nē? Ja nu aizkūko, kad neesmu ēdusi un bez centa pie dvēseles, tad gaidāms bada gads. Kāds ticējums vēsta, ka dzeguze aizrijas miežu plaukuma laikā un tad beidz kūkot. Bet es taču no tiem miežiem nekā nesaprotu!
Izabella
