Ieva Kalniņa savu diplomprojektu izstrādāja par Kokneses dienviddaļas ainavas attīstību. Diplomprojektu augstskolā novērtēja ar deviņām ballēm. Un dažas idejas no diplomdarbā iekļautajām, konsultējoties ar pašu autori, tiek pamazām realizētas dzīvē.
— Savu diplomdarbu izstrādājāt par to, kā padarīt Kokneses vidi skaistāku un funkcionālāku. Kāpēc par Koknesi?
— To, ka diplomdarbu izstrādāšu par kādu Kokneses teritoriju, jau biju nolēmusi iepriekš, jo, pabeidzot augstskolu, vēlējos sniegt savu ieguldījumu Kokneses potenciālajā attīstībā. Tā ir vieta, kur esmu pavadījusi savus skolas gadus, vieta, kuru es pazīstu vislabāk un kuru saucu par savu dzimto pusi un mājām. Kāpēc gan neieguldīt savu enerģiju, lai piedāvātu Koknesei turpmākās attīstības vīzijas? Izstrādājot diplomdarbu, arī es ieguvu jaunas zināšanas, jo tika daudz pētīti vēsturiskie materiāli, kas palīdzēja vēl vairāk izprast apkārtējo vidi un dabu.
— Vai neesat atmetusi domu par puķu pļavu ierīkošanu Koknesē?
— Puķu pļavu izveide ar pastaigu celiņiem un piknika vietām pie parka būtu, manuprāt, lieliska atpūtas vieta, kā arī vasarā tā piešķirtu teritorijai papildu vieglumu, krāšņumu un jaunas smaržas. Diemžēl pie Kokneses parka ir privātīpašumi, kas ierobežo zemes izmantošanas iespējas.
Ar Kokneses novada domi un I. Gaiša Kokneses vidusskolu man ir izveidojusies laba sadarbība. Ņemot vērā diplomprojektu, pie skolas labiekārto svinīgā laukuma zonu. Pamazām plānots labiekārtot un apzaļumot arī pārējo skolas teritoriju. Turpinoties teritorijas attīstībai, labprāt konsultēšu un došu ieteikumus par turpmāko skolas apkārtnes labiekārtošanu un apstādījumu izveidi. Sniegšu arī padomus, kādus apstādījumus labāk izvēlēties.
— Var teikt, ka veidojat Kokneses seju!
— Nē, tā gan es negribētu teikt. Tā varētu sacīt, ja būtu izstrādāts konceptuāls, kompozicionāli vienots attīstības plāns visai Kokneses teritorijai ar vienojošiem elementiem un apstādījumu sistēmu, kas caurvītu visu Koknesi. Diplomdarbā analizēju un ieteicu priekšlikumus Kokneses dienviddaļas teritorijas attīstībai, kā arī sniedzu vadmotīvus Kokneses teritoriju sasaistei. Kokneses detalizētai teritoriju attīstībai par pamatu var izmantot diplomdarbā izveidoto funkcionālo zonējumu.
— Ainavu arhitektūra un plānošana. Kāpēc šāda profesijas izvēle?
— Augstskolu izvēlējos pēc vidusskolas beigšanas, jo pirms tam domas par to, kur iešu studēt, svārstījās. Zināju, ka vēlos darbu, kas būtu radošs, un, izskatot augstskolu piedāvājumu, pamanīju ainavu arhitektūras specialitāti. Papētot un iegūstot vairāk informācijas par šo nozari, sapratu, ka tas ir tas, ko vēlos darīt.
— Kādas īpašības nepieciešamas, lai strādātu šajā profesijā?
— Lai izmācītos un strādātu ainavu arhitekta profesijā, ir nepieciešama rūpīga attieksme pret darbu, precizitāte, pacietība, jābūt radošam, jāpiemīt labām prezentēšanas iemaņām, jāspēj pamatot savu viedokli, kā arī jābūt komunikablam, lai spētu rast kopīgu valodu ar pasūtītāju un izveidotos veiksmīga sadarbība.
Manuprāt, šīs īpašības un prasmes man piemīt, tāpēc droši vien arī jūtos ērti un labi, strādājot savā profesijā.
Pavasarī ainavu arhitektiem ir darba pilnas rokas, jo, kad daba sāk mosties no ziemas miega, tad arī cilvēkiem sāk rasties vēlme par skaistu piemājas dārzu. Pavasaris un vasara ir aktīvākais laiks mūsu profesijas pārstāvjiem.
Mērķis, uz kuru virzos, izstrādājot kādu projektu, ir izveidot estētisku, funkcionālu un harmonisku vidi tās izmantotājiem. Lai man un pasūtītājam ir prieks par padarīto un ārtelpas izmantotāji pēc iespējas vairāk vēlētos savu brīvo laiku pavadīt dārzā.
— Studējāt budžeta grupā. Vai pēc lauku skolas beigšanas to ir viegli izdarīt — noturēties? Kā vērtējat lauku skolu izglītību?
— Manuprāt, ja pats skolēns ir bijis uzcītīgs, ar vēlmi studēt augstskolā, tad visas skolas ir labas, un, mācoties ārpus lielākām pilsētām, tas nerada nekādu apgrūtinājumu tikt augstskolā budžeta grupā.
— Vai ir pilsētvide, kas jums šķiet ja ne ideāla, tad tuvu tam?
— Sakoptības, apstādījumu dažādības ziņā man ļoti patīk Ventspils un Jūrmala, jo šajās pilsētās vizuālajam tēlam pievērš lielu uzmanību. Līdz ar to jau laikus, katru gadu atšķirīgas no iepriekšējiem gadiem, plāno apstādījumu dobes, kurās ar savu krāšņumu jau agri pavasaros izceļas gan sīpolpuķes, gan viengadīgās puķes visu vasaru. Lielisku efektu vasaras laikā pilsētvidei piedod viengadīgo puķu sienu, trauku izvietošana pilsētu laukumos, gar ceļu malām un citviet.
Kā pozitīvs aspekts jāmin arī tas, ka šajās pilsētās domā gan par bērnu, gan jauniešu, gan senioru aktīvās atpūtas iespējām dabā. Ir izveidots ļoti daudz rotaļu laukumu, kas ir piemēroti visa vecuma grupām, kā arī nodrošināta estētiska un funkcionāla pludmales zona.
— Aizkraukle ir bez kultūrvēsturiskas sirds. Ko jūs tajā mainītu, lai padarītu “brīvāku, gaisīgāku”?
— Es gluži neteiktu, ka Aizkraukle ir bez kultūrvēsturiskas sirds, jo katrai pilsētai un vietai ir savs vēsturiskais stāsts, savi mantojumi un vērtības.
Ja mēs domājam vairāk par Aizkraukles vizuālo tēlu, tad, manuprāt, jebkuras pilsētas viens no sakārtotākas vides priekšnosacījumiem ir ieviest pilsētā vienotu mazo arhitektūru elementu izvietošanu — viena dizaina vai stila soliņi ar atkritumu tvertnēm, kas caurvij pilsētu un rada šo vienotību. Gaisīgumu, vieglumu un krāšņumu jebkurā vidē var panākt ar apstādījumu palīdzību. Tās var būt gan daudzgadīgas apstādījumu dobes, kurās dominē skujkoki un lapu krūmi, krāšņumam piekombinējot klāt kādas ilgi ziedošas ziemcietes vai viengadīgās puķes dobēs, piramīdās vai kastēs.
Kvalitātes, funkcionalitātes līmeņa paaugstināšanai pilsētvidēm estētiskais pienesums ir jebkuras teritorijas sakopšana un apzaļumošana, kaut vien ceļu un gājēju celiņu atjaunošana.
— Kādu koku vai augu stādītu savā mājas pagalmā?
— Pavasaris, manuprāt, ir skaistākais gadalaiks, kad zeme pamazām sasilst, augi sāk dzīt savus pirmos pumpurus un pamazām viss iekrāsojas košās krāsās, līdz ar to man ļoti patīk pavasarī un vasaras sākumā ziedoši augi, kā divirbuļu vilkābeles šķirne ‘Paul’s Scarlet’, kas zied ļoti bagātīgi, skaisti un dekoratīvi ar rozā pildītiem ziediem, un vasarzaļie un ziemzaļie rododendri. Māju sajūtu man dod sakopta, patīkama un ērta vide, kā arī apziņa, ka ir vieta, kur atgriezties.
— Teicāt, ka esat pētījusi Kokneses vēsturi. Kas jums bija jaunums?
— Iepriekš nebiju pamanījusi un zinājusi, ka gar Rīgas—Daugavpils šoseju un Blaumaņa ielu, braucot no Aizkraukles puses, ir saglabājušās skanstes — zviedru laikā veidoti aizsardzības vaļņi.
— Likteņdārza ideja ir gan pelta, gan cildināta. Ar ko jums šī vieta saistās?
— Likteņdārzā esmu bijusi vairākkārt, lai izbaudītu mieru, apskatītos, kā veicas ar attīstības gaitu, un noietu gar mūsu ģimenes stādīto kociņu. Likteņdārza ideja — vieta, kas savieno pagātni, tagadni un nākotni, manuprāt, ļoti labi atspoguļojas šajā vietā. Tur ir iespēja sajust šos dažādos esamības laikus. Kopumā man ļoti patīk Likteņdārzs, vieta, kur tas ir, ideja un skati, kas no turienes paveras uz Daugavu.
— Kas ir jūsu iedvesmas avoti?
— Profesijā iedvesmu gūstu, apskatot sakoptus, estētiski pievilcīgus dārzus un publiski izmantojamās teritorijas, kā arī internetā, kurā var apskatīt arhitektu un ainavu arhitektu kopīgi radītos projektus un gūt jaunas idejas ārtelpu labiekārtošanā un apzaļumošanā. Protams, jebkura sakopta ārtelpa apzināti un neapzināti ietekmē mūsu uztveri par skaistas vides izveides iespējām.
Ikdienā vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kas spēj saglabāt vēsu prātu un pozitīvismu pat vissarežģītākajās un drūmākajās situācijās. Iedvesmo cilvēki, kuri spēj dienā izdarīt piecreiz vairāk kā vidusmēra cilvēks un spēj gan pilnvērtīgi strādāt, gan sportot un atpūsties, gan būt labi draugi un ģimenes locekļi. Arī es esmu sapratusi — jo vairāk daru, jo vairāk varu izdarīt. Iesaku visiem ne tikai daudz strādāt, bet atrast laiku arī pašiem sev, saviem vaļaspriekiem, un neaizmirsīsim kopā pavadīt laiku ar ģimeni un draugiem.
— Un kas ir jūsu vaļasprieks?
— Tautasdejas, fotografēšana un volejbols. Sportiskās aktivitātes man vienmēr bijušas svarīgas. Tautasdejas dejoju kopš pamatskolas. Deja ir kā sava veida komunikācija. Domāju, katram latvietim kā dalībniekam vismaz vienu reizi vajadzētu aizbraukt uz Dziesmu un deju svētkiem. Emocijas, kas rodas no kopā būšanas un skaistu rakstu vai dziesmu izdziedāšanas, ir fantastiskas. Dejošana ir viena no lietām, kas man sniedz patiesu prieku.
Pieturzīmes
◆ Ieva Kalniņa.
◆ Vecums: 25 gadi,
dzimšanas diena maijā.
◆ Izglītība: augstākā.
◆ Dzīvesvieta: Rīga.
Ar mājas sajūtu Koknesē.
◆ Nodarbošanās:
ainavu arhitekte.
◆ Vaļasprieks: tautasdejas, volejbols un fotografēšana.
