Tas, kurš zaudējis četrkājaino draugu, zina, ko nozīmē patiesas bēdas. To piedzīvoja arī pļaviņietes Skaidrītes ģimene, kad uz labākiem medību laukiem devās jau cienījamu vecumu sasniedzis suns.
Atrod patversmē
Bērniem nepatika, ka vecāki skumst, un viņi palīgā ņēma modernās tehnoloģijas. “Man šķiet, Tukuma dzīvnieku patversmē ir tas, kas tev vajadzīgs,” teica meita un parādīja mammai mājaslapā piemīlīga kucēna fotogrāfiju.
Tas bija pirms četriem mēnešiem, kad Skaidrīte ar savējiem automašīnā devās apskatīt jauno ģimenes locekli. Turklāt viņa bija izlēmusi, ka ņems uzreiz divus suņus. Laimīga sakritība — izrādās, noskatītais kucēns bija no “daudzbērnu ģimenes”, kurai mājvieta bija patversme, tādējādi Skaidrīte “adoptēja” divus brālīšus. Tieši todien viņiem bija divu mēnešu jubileja.
Kucēni nevarēja dižoties ar lepniem ciltsrakstiem, toties ar dzīvesprieku gan. Jaunajiem ģimenes locekļiem ir skanīgi vārdi — Remo un Rembo. “Kad gāju viņus čipēt, man prasīja, kā sauc, tad nu ātrumā izdomāju viņiem šādus vārdus,” stāsta saimniece.
Abi rok kā kurmji
Līdz ar Remo un Rembo ienākšanu ģimenē zudis ierastais miers, katra diena ir pārsteigumu pilna. Ja suņiem būtu profesiju klasifikators, brāļi varētu strādāt par grauzējiem, arheologiem (racējiem), dārzniekiem. Šķiet, viņiem nav lielāka prieka kā rakt. Vienalga, ko un kur. Nu īsti kurmji! Taču saimniekiem ne vienmēr tas sagādā prieku. Piemēram, viendien Skaidrīte vai pusi dienas mocījās, lai sastādītu dālijas. Savu artavu dāliju epopejā deva arī Remo un Rembo — vakarā viņi izraka dālijas un jau sadalītas pa gumiem nesa rādīt saimniekam. “Spriežot pēc viņu apmierinātā izskata, ja kucēni mācētu runāt, droši vien teiktu: “Redzi, cik mēs ātri sarakām’’,’’ saka Skaidrīte. Savukārt citkārt viņi ar zemes darbiem kārtīgi nodarbojas pie sētas — rok tik ilgi, kamēr tiek brīvībā. Kas atliek saimniekiem? Šaubīgākajās vietās likt vēl otru sētu. Un tā viņi dzīvo: kurš kuru pārspēs viltībā. Pagaidām, šķiet, uzvar brāļi. Aizvadītajās brīvdienās saimnieks nopļāva dārzā zālīti, bet suņiem tik vien bijis — atkal atrada vietiņu, kur varētu izrakties brīvībā.
Ļoti patīk ziedi
Remo un Rembo interesējas arī par dārzkopību. Viņi nosprieda, ka siltumnīcā vajag labāku ventilāciju, tāpēc vienkārši ņēma un saplēsa plēvi — tā teikt, lai visiem stādiņiem svaigs gaiss. Pēc tam vēl paskraidīja pa vagām, jo neapmierināja to forma. Brāļiem ļoti patīk arī ziedi, piemēram, rozes. Tās viņi mēģinājuši pat grauzt, bet laikam par asu bijušas. Savukārt dīķī viņi cīnās ar vilkuvālēm — rauj tās ārā, ka šļakst vien. Ūdensrozēm gan pagaidām liek mieru.
Svešos sētā necieš
Raksturs abiem brāļiem ir draudzīgs. Viņi ļoti labi satiek ar runci, kuram jau cienījams vecums. Labprāt ar viņu paspēlētos, bet senioru velk tikai uz miegu. Toties svešus kaķus savā sētā gan neuzskata par draugiem. Katram jāzina sava vieta, tāpēc nelūgtie viesi tiek aizvadīti ar skaļiem rējieniem. Remo un Rembo patīk mazi bērni, tos vismaz var piedabūt pie rotaļām.
Brāļi ielāgojuši — ēst parasti jāprasa Skaidrītei, viņai dāsna sirds, kārtīgi pabaros. Tiesa, viņi nav pārāk izvēlīgi — ēd gan putras, gan sauso barību. Taču paklausīgāki ir saimnieka pavēlēm. Ja viņš saka “nedrīkst!”, tas ir likums, bet Skaidrītes teikto vēl pārdomās.
Katram sunim ir uzcelta sava māja. Viņi zina, ka manta dzīvē nav galvenais, tāpēc īpašumam nav pārāk pieķērušies — kādu laiku padzīvo vienā būdā, tad apmainās.
***
Šonedēļ Remo un Rembo aprit pusgads. Un labākais, kas ar viņiem noticis — atrastas mājas un mīļi saimnieki. ◆
