Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja “Kalna Ziedi” pagalmā sestdien Aizkraukles novada svētkos ikviens varēja vērot Latvijas kalēju brālības amata meistaru darbu. Kalēju brālības biedri — vietējais metālmākslinieks Ants Brimerbergs kopā ar kolēģiem no Rīgas Mārtiņu Daksi, Reini Pētersonu un Ronaldu Muižnieku — veidoja Aizkraukles novada simbolu — kraukli.
Muzeja pagalmā ierīkotajā improvizētajā smēdē — pāris laktām un vietu, kur uzkarsēt metālu, — meistari darbu iesāka rīta pusē. Nepārtraucot darbošanos ne mirkli, putna radīšana beidzās sešos vakarā. Laiku pa laikam pie meistariem pavērot darba procesu vai iegādāties oriģinālu metāla izstrādājumu iegriezās kāds interesents. Īpašu uzmanību un sajūsmu kā lieliem, tā maziem raisīja no dažādiem metāla atgriezumiem veidotais zirgs, kas “ganījās” līdzās darbošanās vietai.
Zirga autors, metālmākslinieks no Rīgas Ronalds Muižnieks teic, ka dzīvnieks tapis pamazām, aptuveni gada laikā, intensīvāk pie tā strādāts mēnesi. “Darbnīcā bija ļoti daudz atgriezumu, lūžņu. Izmest nevaru, katrs metāls ir svarīgs, bija kaut kā jāliek lietā.
Iedomājos, ka jātaisa zirgs,” stāsta Ronalds. “Vārdu arī iedevām — Misiņš. Pabeigts nav, joprojām kaut ko papildinu, pielaboju. Taisīju ar domu, ka stāvēs pļavā pie manas darbnīcas Doles salā un ‘‘ēdīs’’ zāli. Tomēr sākās ceļošana apkārt, un zirgs laiku pa laikam dodas izbraukumos. Viņš ir labs šova elements, cilvēkiem ļoti patīk. Kad Kuldīgā aprīlī piedalījāmies svētkos, pie Misiņa rindā stāvēja bildēties gribētāji.” Skulptūras tālākais liktenis nav zināms, Ronalds atzīst, ka būtu gatavs arī šķirties no iemīļotā zirga. “Ja pieteiksies kāds pircējs, Misiņš varbūt iegūs jaunu saimnieku un mājas,” pieļauj meistars.
Ronalds Muižnieks profesionāli metālapstrādi nav mācījies, bet ar to aizrāvās jau vidusskolas laikā, kad desmitajā klasē sāka apmeklēt kalēju pulciņu. Pamazām iepaticies, pamācījies pie dažādiem meistariem, radās pirmie pasūtījumi, un tā viss aizgājis. Nu jau šajā nozarē aizritējuši septiņi astoņi gadi. “Klājas visādi, ja visu pareizi sakārto, dzīvot var,” saka Ronalds. “Problēma ir darbinieki — grūti atrast domājošus, saprātīgus. Ir bijuši labi kolēģi, bet pamazām sākuši darboties paši par sevi. Bet kopumā esmu apmierināts, galvenais, ka patīk tas, ko daru.” Ideja Aizkraukles novada svētkos aicināt un iepazīstināt cilvēkus ar kalēju darbu pieder metālmāksliniekam Antam Brimerbergam. “Kaimiņvalstīs — Igaunijā, Lietuvā — notiek šādi pasākumi, bet Latvijā nav,” norāda Ants. “Aprīļa beigās bijām Kuldīgā tūrisma sezonas atklāšanas dienā, un jau tad uzrunāju kolēģus, pastāstīju, ka būs iespēja paviesoties un pastrādāt pie mums Aizkrauklē.” Kalēju dienas norises vieta — muzejs “Kalna Ziedos” — nav izvēlēts nejauši. Kādreizējais māju saimnieks bija kalējs Jēkabs Dannenfelds, un līdz pat 2008. gadam muzejā ar dažādiem pasākumiem atzīmēja Jēkaba dienu.
Ants stāsta, ka gribētāju piedalīties kalēju dienā Aizkrauklē sākotnēji bijis daudz, bet, tā kā 4. jūnijā visā Latvijā notiek daudz pasākumu, turklāt Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisinās Latviešu tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus, turp arī devusies liela daļa amatnieku. “Darba specifika ir ziemā strādāt, bet vasarā sastrādāto pārdot,” piebilst Ants. “Nākamajā reizē kalēju diena notiks citā laikā, man jau ir dažādas idejas nākamajam gadam.”
Metālmākslinieks Ants Brimerbergs aizkraukliešiem ir pazīstams ar vairākiem pilsētā novietotajiem viņa darinātajiem vides dizaina objektiem. Drīzumā varēs novērtēt un priecāties par vēl vienu oriģinālu dizaina objektu — norādi uz muzeju “Kalna Ziedos”. Skices ir izstrādātas, makets gatavs, objektu paredzēts pabeigt un prezentēt jūlija beigās, laikā, kad vārdadienu svin Jēkabs.
Uzziņa
Biedrība “Latvijas kalēju brālība” dibināta 2005. gadā. Tās mērķi ir veicināt amatniecību valstī, sekmēt augstu kalēja, varkaļa, rotkaļa, metāllējēja arodu profesionālā līmeņa sasniegšanu, aizstāvēt un pārstāvēt amatnieku intereses dažādās valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī ārvalstīs.
