Lai ietaupītu līdzekļus pedagogu atalgojuma palielināšanai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu atteikties no internātskolu un speciālo bērnudārzu uzturēšanas, tos nododot pašvaldību pārziņā. Šīs izmaiņas ietekmētu arī Aizkraukles pilsētas specializēto pirmsskolas izglītības iestādi “Saulīte” un Vecbebru profesionālo un vispārizglītojošo internātvidusskolu.
Lēmumu internātskolu uzturēšanu nodot pašvaldību pārziņā izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis skaidro ar jau esošo sistēmu, proti, skolā ar dienesta viesnīcām jeb internātiem, IZM finansē tikai skolotāju algas, bet internātskolu gadījumā no valsts līdzekļiem finansē visu, tostarp ēkas uz-
turēšanu. Nefinansējot internātskolu uzturēšanu, IZM cer ietaupīt 4,8 miljonus eiro. Ja pašvaldības speciālos bērnudārzus uzturēs par saviem līdzekļiem, bet valsts turpinās atvēlēt naudu pašam mācību procesam, valsts ietaupīs aptuveni 7,2 miljonus eiro. Speciālās internātskolas finansēs no valsts pilnībā, kā tas bijis līdz šim. IZM priekšlikumi jau izpelnījušies kritiku Latvijas Pašvaldību savienības kongresā.
Papildu slogs
“Pašvaldības budžetam tas būs papildu slogs,” ieceri speciālo bērnudārzu uzturēšanu nodot pašvaldībai komentē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums un skaidro, ka “Saulītes” uzturēšanai pašvaldība katru gadu saņēma arvien mazāku finansējumu no valsts, trūkstošos līdzekļus sedza no pašvaldības budžeta. “Lielākās bažas ir tagad, kad būs jāfinansē visi bērnudārza uzturēšanas izdevumi. No budžeta tam jānovirza 100 tūkstošu eiro, vēl darbinieku atalgojuma celšanai — 2 tūkstoši eiro gadā. Gadā no pašvaldības budžeta dārziņam jānovirza 122 tūkstoši. Neparedzam, ka pašvaldības budžetā būs kāds pieaugums, un tas nozīmē, ka šie izdevumi jāplāno uz esošā budžeta rēķina. Bet kā to izdarīt? Kaut kas kaut kam būs jāsamazina. Protams, mudināsim bērnudārzu vērtēt savu darbību un lūgsim sniegt savus optimizācijas priekšlikumus — samazināt speciālistu skaitu vai kādus citus izdevumus. Ceru uz savstarpēju sadarbību, pagaidām citu variantu nav,” situāciju vērtē L. Līdums.
Pašvaldībai ir bankrots
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris ir skarbs un atzīst, ka pašvaldībai nav naudas, lai segtu Vecbebru profesionālās un vispārizglītojošās internātvidusskolas uzturēšanas izmaksas. “Tie ir 650 tūkstoši eiro gadā, pat tad, ja algu tehniskajiem darbiniekiem samazināsim līdz minimālajai, pašvaldība pati nevar nosegt visas internātskolas uzturēšanas izmaksas. Tas nozīmē tikai vienu — pašvaldībai ir bankrots!” saka D. Vingris. Tomēr viņš cer, ka līdz šādam scenārijam nenonāks, un kritizē K. Šadurska reformas, sakot, ka latiņa nav jāceļ augstāk, kā var uzcelt, ar to domādams solījumus paaugstināt skolotājiem algas uz citu skolu rēķina, tās iznīdējot. D. Vingris norāda arī uz citām IZM kļūdām, sakot, ka priekšlikums skolas nodot pašvaldību pārziņā ir sasteigts, jo nav noteikumu, kas ļautu pašvaldībām savstarpēji norēķināties. Proti, Vecbebru profesionālajā un vispārizglītojošajā internātvidusskolā mācās bērni arī no citām pašvaldībām. Ja skolu uzturēšana jāpārņem pašvaldībām, loģiski būtu, ja maksātu vairākas pašvaldības, bet patlaban nav noteikumu, kas ļautu šādi savstarpēji nerēķināties. Priekšsēdētājs skaidro, ka ne visus šīs iestādes bērnus var iekļaut parastā skolā, jo daudzi ir no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm. Arī skolas direktors Jānis Bakmanis apstiprina, ka skolēni ir dažādi, un viņam grūti komentēt, vai skolēnus varētu integrēt parastā skolā, norādīdams “Staburagam”, ka diskusija par skolu nākotni ir pāragra.
Skolu slēgt ir dārgi
Kokneses novada domes priekšsēdētājs atzīst — lai arī patlaban ir skaidrs, ka pašvaldība pat teorētiskā līmenī šādu slogu budžetā nevar “celt”, tomēr skolu slēgt arī nevar. “Tā būtu vēl lielāka katastrofa, jo skolas ēka un telpas ir renovētas, ieguldīti ievērojami Eiropas struktūrfondu līdzekļi, kas būtu jāatmaksā. Otrkārt, darbiniekiem jāizmaksā atlaišanas pabalsti, kas būtu ap 220 tūkstošiem eiro. Pašvaldībai arī tas nav pa spēkam,” skaidro D. Vingris. Viņš cer, ka valsts šīm reformām noteiks samērīgu pārejas laiku un darba grupās būs iespēja rast labāko risinājumu, kā šīs skolas pašvaldībām finansēt, skolas izmaksu segšanā iesaistot, piemēram, arī tās pašvaldības, kuru bērni šajā skolā mācīsies. “Tas nav tikai vienas pašvaldības jautājums,” vēlreiz uzsver D. Vingris, “atbildība atbalstīt šos bērnus gulstas uz visas valsts pleciem.” Patlaban skolā ir ap 140 bērnu, no Kokneses pašvaldības — ap 80.
Līdzīgi spriež arī L. Līdums, kurš skaidro, ka specializētajā dārziņā mācās bērni ar īpašām vajadzībām, kurus būtu grūti iekļaut parastos bērnudārzos, jo daudziem no viņiem ir nepieciešami īpaši speciālisti, tāpēc, viņaprāt, šāda iestāde ir vajadzīga. Aizkraukles mērs kā labāko risinājumu redz piesaistīt citu pašvaldību līdzfinansējumu. Tomēr atzīst, ka, tāpat kā citās pašvaldībās, cer, ka šīs izmaiņas ies secen, taču norāda, ka ir jāgatavojas arī šādam scenārijam. ◆
