Sēlijas 8. kongresā Jaunjelgavā tapa rezolūcija valdībai par Sēlijas kā atsevišķa plānošanas reģiona izveidi. Par šo ideju raisījās emocionālas diskusijas un tika izteiktas arī interesantas nākotnes vīzijas.
Sēlijas 8. kongresā pulcējās ļaudis no Sēlijas novadu apvienības — Jaunjelgavas, Neretas, Aknīstes, Ilūkstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes — pašvaldībām, sēļi no visas Latvijas, novadpētnieki un akadēmiķi. Pasākumā pieminēja Sēlijas dižgarus Mārtiņu Bucleru, Jāni Akurateru, Jāni Veseli un Paulu Stradiņu. Pētījumu par veiksmēm un iespējām šajā novadā prezentēja akadēmiķe Baiba Rivža, bet zinātņu doktore Viktorija Zaļūksne raisīja diskusiju par Jaunjelgavas un novada izaugsmes iespējām. Savukārt paneļdiskusijā par kultūras mantojumu piedalījās Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieki.
Pasākumā Sēlijas asociācijas goda biedra nosaukumu saņēma Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks.
Šī bija arī Sēlijas novada jauniešu padomes ‘‘SēJa’’ dibināšanas diena. Padomē būs 16 jaunieši — pa diviem no katra Sēlijas novadu apvienības novada un arī Krustpils novada, ar kuru noslēgts sadarbības līgums. Pirmajā tikšanās reizē jaunieši lēma par padomes nolikumu un darbību, jau šonedēļ Viesītē paredzēta pirmā Sēlijas novada jauniešu tikšanās ar politiķiem.
Nelabvēlīgs plāns
Kongresā tapa rezolūcija par Sēlijas saimniecisko attīstību, kurā Saeimu un Ministru kabinetu aicina veidot īpašus valsts atbalsta instrumentus Sēlijas saimnieciskās infrastruktūras, tajā skaitā valsts ceļu, uzlabošanai un izveidot Sēlijas plānošanas reģionu.
Viedokļiem un emocijām bagāta izvērsās diskusija par šo ideju. “Mums ir tiesības pieprasīt attīstīt savu novadu un dzīvot cilvēcīgi,” uzskata Ilūkstes novada domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna.
“Diemžēl stāsts par to, kā dzīvojam neatkarīgā Latvijā, ir diezgan bēdīgs. Cilvēki ir vīlušies, brauc prom no Latvijas un laukiem, pasaulē esam rekordisti, jo šajos gados esam pazaudējuši 25 procentus iedzīvotāju. Iestāšanās Eiropas Savienībā bija iespēja Latvijas valsts attīstībai. Lai gan valdība deklarēja, ka valsts ir viens attīstības reģions, taču reāli Nacionālās attīstības plānā iezīmēja modeli, ka Latvijā tiks attīstītas deviņas lielākās pilsētas un 21 reģionālais centrs. Es šādu politiku nevaru uzskatīt par valstij draudzīgu, vēl jo vairāk tāpēc, ka mēs, Sēlija, esam ārpus šīs attīstības shēmas. Tāpēc atkārtoti prasīsim iezīmēt Sēliju kā atsevišķu reģionu.”
Šai idejai piekrīt arī Sēlijas novadu apvienības priekšsēdētājs Jānis Dimitrijevs. Viņu uztrauc ceļu kārtība novadā, jo līdz šim lūgumi tos sakārtot nav devuši panākumus. Cerību vieš fakts, ka, neraugoties ne uz ko, laukos tomēr viss notiek — attīstās uzņēmumi, zemnieki uzpērk lielas zemes platības un strādā. “Taču, ja valdība aizvien neatbalstīs zemes kopējus, varam nonākt situācijā, ka Latvijā paliks tikai deviņas pilsētas. Un vēl Aizkraukle, jo tur ražo elektrību,” uzskata Dimitrijeva kungs, kurš vada Viesītes novadu.
Iedarbinātam vilcienam ceļā nestāsies
Par Sēlijas reģiona izveidi piesardzīgs redzējums ir Jēkabpils novada domes priekšsēdētājam Leonīdam Salcevičam, paziņojot, ka šāda doma nevienā valdības komisijā nav pavīdējusi. Viņš bilda, ka neuzskata šo domu par sliktu, taču Latvijas kopējo attīstību viņš redz, attīstot tieši pilsētas. “Apsveicu ar lēmumu rosināt valdību domāt par Sēlijas reģiona izveidi, taču uzskatu, ka vēl jārīko plašas diskusijas un pašiem jābūt aktīvākiem. Ejiet un runājiet, jo katrai valdības vēstulei atbilde prasti ir: redzējām, pieņēmām, un — uz redzēšanos.”
Salceviča kungam savs viedoklis bija arī mazo skolu jautājumā: “Jā, arī es esmu pret to, ka laukos vidusskolas praktiski ar likumu ver ciet, bet, saprotot reālo situāciju, daudzās vietās esmu aicinājis: varbūt attīstīsim loģistiku, pirksim autobusus un domāsim, kā bērnus nogādāt pilsētas skolās, nevis spītīgi ietiepsimies, lai saglabātu mazās skolas. Vilciens ir iedarbināts, mēs to vairs neapturēsim. Mums tas jāpieņem un dažās lietās jāatmet personiskās ambīcijas, padomājot par to, ka reformu galā tomēr ir bērns.”
Jānis Dimitrijevs gan iebilda: savulaik, kad bijušajā Jēkabpils rajonā slēdza divas arodskolas, pilsēta neizrādīja ne mazāko interesi, lai sadarbotos. “Katram ir savs viedoklis, un droši vien tā arī strādāsim,” piebilda viņš.
Viedā vīzija par nākotni
“Katru otro gadu jūs tiekaties vieni un tie paši cilvēki, runājat aptuveni par vienām un tām pašām lietām, taču nekas nemainās. Izņemot to, ka mūs paliek mazāk,” iebilda Sēlijas ziepnieks Andris Romanovskis. “Noklausījos sarunas, bet tajās neredzu vīziju par nākotni. Kur ir viedā Sēlija, viedā Jēkabpils, Viesīte vai Jaunjelgava? Nav! Jo jums nav viedas domāšanas. Es jums to iedošu,” aplausus izpelnījās šis Sēlijas ziepnieka paziņojums. Viņš bilda, ka negrib nevienu piespiest mīlēt Sēliju, taču viedās Sēlijas nākotnes vīziju saskata amatniecībā, bet tādā nākotnes amatniekā, kurš zina, kas ir programmējams darbagalds. “Pilsētas nākotne, vai tā ir Rīga, Liepāja vai Jēkabpils, ir izklaides centrs. Skarbā dzīves realitāte ir tāda, ka ražotnes iet projām no pilsētām, toties ieiet cirks, teātris, lielie iepirkuma centri. Tātad nākotne ir Sēlijai,” uzskata Andris Romanovskis. “Diemžēl slīcēju glābšana Latvijā ir pašu slīcēju rokās, un mums pašiem jādomā par to, kā radīsim darba vietas un pelnīsim.”
Viņš piebilda, ka Sēlija būs vienota un stipra, ja tai būs vienota informatīvā telpa. “Ilūkstieši nezina, kas notiek Neretā, Jaunjelgavā vai Rūmē. Kopējā sēļu izdevuma nav, bet varbūt tas ir tas, kas mums ļoti vajadzīgs,” saka Andris Romanovskis. ◆
