28. maijā Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskola uzņems simtiem bijušo absolventu, kuri šeit atbrauks no malu malām. Līdzīgi kā latvieši pasaulē sastopami visdažādākajās zemēs un amatos, tā Latvijā vai katram otrajam ir saikne ar Neretu un tās skolu. Ielūgumi izsūtīti 150 bijušajiem darbiniekiem, galvenokārt skolotājiem.
Skolas direktore jau 30 gadus ir Laima Grebska. Kopš 1919. gada viņa ir 13. direktore šajā amatā. Šis — septītais — skolas jubilejas pasākums, kopš viņa vada iestādi, būs atšķirīgs no iepriekšējiem. Par tā veiksmīgu norisi gādā 50 darbinieku lielais kolektīvs. Sestdienas rīts sāksies ar ziedu nolikšanu pie piemiņas akmens, atceroties visus ar skolu, tās vēsturi saistītos cilvēkus, kuri jau aizgājuši mūžībā. Vēlāk sarīkojumu zālē notiks konference, kurā aicināti piedalīties ap 30 dažāda vecuma absolventu, kā arī esošie skolēni. Tikšanās moto — vērtības cilvēka dzīvē. Līdzīgs pasākums rīkots pirms vairāk nekā 10 gadiem. Par diskusiju vadītāju uzaicināts Latvijas Kultūras koledžas Kompetenču attīstības centra vadītājs Rolands Ozols. Jautāta, kas ir Laimas Grebskas trīs galvenās dzīves vērtības, viņa nedomājot atbild: darba tikums, cieņa un godīgums — vērtības, kuras nedrīkst pazust neatkarīgi no tehnoloģiju attīstības tempiem vai valsts iekārtas.
“Realitāte ir skaudra, jo, atceroties absolventu salidojumu pirms desmit gadiem, nācās secināt — skolēnu skaits ik pa pieciem gadiem samazinās par simts. Arī 2011. gadā rezultāts bija tāds pats, un sestdienas svinīgajā runā izskanēs skaitlis 178. Par spīti tam, izglītības kvalitāte nav samazinājusies,” stāsta skolas direktore.
Saistībā ar 80. jubileju neretiete un skolas 1973. gada absolvente Lidija Ozoliņa izdevusi trešo grāmatu sērijā “Mēs — neretieši”. Grāmatā “Gara gaismas kalnā kāpjot” apkopotas bijušās latviešu valodas un literatūras un darbmācības skolotājas Mildas Bukas un citu neretiešu atmiņas, vēstures materiāli. Skolotāja Milda Buka skolā nostrādāja 44 gadus — no 1944. līdz 1988. gadam.
Pasākuma daļā “Pieņemšana pie direktores” skolas vadība teiks paldies tiem, kuri pēdējo gadu laikā gan finansiāli, gan citādi atbalstījuši skolas darbību. Šis arī būs laiks oficiālajiem ciemiņu sveicieniem.
Lielo jubileju kopā svinēt aicināti, personīgi uzrunāti daudzi, tajā skaitā šobrīd 92 gadus vecais novadnieks aktieris Jānis Kubilis. Diemžēl veselības dēļ viņš nesolīja, ka ieradīsies, bet, iespējams, Neretā viņu sagaidīs 21. oktobrī, kad te notiks pasākums ar draugu skolām. Šis datums pietuvināts patiesajai skolas dzimšanas dienai, kad to 1936. gada 30. oktobrī iesvētīja.
Neretas kultūras namā notiks koncerts “Paaudžu paaudzēs”. Arī tā saturs veidots atšķirīgs no iepriekšējiem gadiem. Uz skatuves kāps skolas absolventi no pagājušā gadsimta vidus, viņu bērni un mazbērni. Tā kā šāda koncerta ģenerālmēģinājumu nav iespējams organizēt, sestdienas pasākums būs pārsteigums visiem tā dalībniekiem. Paredzēts, ka uz skatuves atkalapvienosies neretieša Zigurda Kalnāres ansamblis “Vājputni”. Būs skolas tautasdeju kolektīvu (vadītāja Inita Kalniņa) un bijušās skolotājas Anitas Šolmanes vadīto vokālo ansambļu priekšnesumi.
Jubilejas ballē skolas sporta angārā spēlēs bijušais audzēknis Normunds Ķietis ar grupu “Lauku muzikanti”. Šo pasākumu atbalsta Neretas novada dome, uzņēmēji un bijušie skolas absolventi.
Fakts
◆ 1596. gadā pēc Kurzemes — Zemgales hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma Neretā atvērta Latīņu skola, un pēc 11 gadiem dibināta Ķestera (draudzes) skola zemnieku bērniem. Līdz ar to šogad aprit 420 gadu, kopš Neretā atvērta pirmā mācību iestāde.
◆ Tā darbojās līdz 1919. gadam Pirmie skolotāji bija vācu tautības. Pirmais latviešu izcelsmes skolotājs Jānis Reguts darbu sāka 19. gadsimta vidū.
◆ Jaunās, sauktas arī par Balto skolu, ēkas celtniecība sākta 1934. gadā un pabeigta divos gados. Valsts prezidents Kārlis Ulmanis skolu apmeklēja 1936. gada vasarā un konstatēja ūdensvada, apkures sistēmas neesamību, un neretiešiem bija jāuzklausa pārmetumi par ēkas pagraba un bēniņu stāva neefektīvu plāno-
jumu.
◆ 1935. — 1936. gadā skolā mācījās 235 skolēni (2015. /2016. mācību gadā — 175).
Izmantoti Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas vēstures un grāmatas “Gara gaismas kalnā kāpjot” materiāli
