Aizvadīts Latvijas Pašvaldību savienības 27. kongress. Tas ievērību guvis ne tikai ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos, bet arī pieņemtajām rezolūcijām — par izglītības finansēšanas reformu, iedzīvotāju tiesībām saņemt informāciju, pašvaldību demokrātijas un ekonomikas attīstību, veselības aprūpes sasniedzamību un ceļiem. “Staburags” aptaujāja daļu Aizkraukles reģiona pašvaldības vadītāju, kā viņi vērtē kongresā paveikto.
Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja
— Patika Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa teiktais, ka valstī mazāk jāizmanto papīra dokumenti, kas vairāk jāaizstāj ar elektroniskajām formām. Arī datubāzēm jābūt savienotām, lai vienai iestādei nav nepārtraukti jāsūta citai pieprasījumi vai iesniegumi, tādējādi mazinot birokrātiju. Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis aicināja domāt ne tikai par savu novadu, bet paraudzīties plašāk un tālāku apvienošanos. Likuma par administratīvi teritoriālo reformu gan pagaidām nebūs.
Pieņemtās rezolūcijas ir labas, bet daudz tomēr neīstenojas dzīvē, jo par to visu ne reizi vien runāts arī iepriekš. Piemēram, likumā jau ir noteikts, ka finansējumam ceļiem jābūt ne mazākam par 80 procentiem no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par naftas produktiem. Ja šo naudu novirzītu konkrētajam mērķim, tas būtu liels ieguvums mūsu ceļiem.
Nevar arī tā vienkārši izglītības finansēšanas modeli novirzīt pašvaldībām. Arī tas likumā ir noteikts, ka, deleģējot kādas funkcijas pašvaldībām, jāparedz atbilstošs finansējums. Lai gan līdz šim tā ne vienmēr bijis. Pašvaldības tomēr nevar bezgalīgi uzņemties papildu pienākumus.
Andris Zālītis, Skrīveru novada domes priekšsēdētājs
— Galvenais jautājums, kas mūs kā pašvaldības pārstāvjus satrauc, protams, ir izglītības reforma. Nekur nav zudusi arī doma par nākamo administratīvi teritoriālo reformu, par ko runā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, atsaucoties uz valsts plānu. Nav gan saprotams, kādā valsts plānā paredzēts cilvēkus izdzīt no lauku reģioniem, jo daudzas reformas to būtiski veicina. To noteikti ietekmēs arī skolu reforma, vairāk nosliecoties par sliktu laukiem.
Kongresā pieņemtās rezolūcijas ir diezgan kareivīgas, bet arī pamatotas. Ir jautājumi, kuros valdība ieklausās pašvaldību viedoklī, dažkārt vispār neņem vērā. Domāju, nebūs vienkārši pieņemt izmaiņas izglītības finansēšanas modelī, nerēķinoties ar pašvaldībām. Kaut kāds kompromiss būs jāmeklē. Skrīveru vidusskolu pārmaiņas būtiski neskars, bet novadā vēl ir pirmsskolas izglītības iestādes, un saistībā ar šo jomu viss nebūt nav labākajā kārtībā. Nevar visu atrisināt, vienam kaut atņemot, lai to iedotu citam, kā tas bija ar ierosinājumu valstij nefinansēt bērnu ēdināšanu jaunākajās klasēs. Turklāt valdības iniciatīva savulaik bija palielināt to klašu skaitu, kam apmaksā brīvpusdienas, bet tas viss kaut kā apstājies un piemirsies. Neraugoties uz to visu, nedomājam no kaut kā atteikties vai apstāties attīstībā izglītības jomā. Tomēr, ja nav valsts atbalsta, nevarēsim īstenot citas ieceres. Katrā ziņā pilnīgi noskumuši neesam, bet bažas par nākotni tomēr ir.
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Pārsteidza, protams, valsts augstāko amatpersonu atbalsts un klātbūtne kongresā. Runas klātienē gan bija labas un pašvaldību atbalstošas, bet redzēs, kā nākotnē veiksies ar darbiem. Arī pieņemtās rezolūcijas ir vērtīgas. Saprotam, ka ne valdībā, ne ministrijās tās neuztvers kā obligātas un uzreiz izpildāmas, bet sava nostāja ir jāformulē. Pašvaldībām kopā ir vajadzīgs savs viedoklis. Jācer, ka, atgriežoties ikdienas darbā, valdības pārstāvji to visu neaizmirsīs, jo uz vietas kongresā attieksme jau bija ļoti labvēlīga.
Domāju, kongress ir viena no nepārtrauktas sadarbības iespējām un savstarpējiem dialogiem. Tomēr, tā kā tas ir jau 27. Latvijas Pašvaldību savienības kongress, var just, ka iestājusies zināma rutīna. ◆
