Šis ir laiks, kad koncentrējos eksāmeniem, pagājušajā nedēļā nokārtoju divus — matemātikā un latviešu valodā. Latviešu valodas eksāmens šķita vienkāršs, īpaši pirmā un pēdējā daļa, kur bija jāraksta pārdomas, tās man padodas labi. Ja visos priekšmetos varu izdarīt visu labā līmenī, tad matemātikas gala pārbaudījums nebija vienkāršs. Bet, tā kā skolā ir laba matemātikas skolotāja, paļaujos, ka viņa iemācīja visu, kas bija vajadzīgs, lai šo eksāmenu nokārtotu labi. Man ir cerības, jo pirms tā visu vielu atkārtojām — izpildījām visus iepriekšējo gadu pārbaudījumus. Eksāmenos man vienmēr prātā doma — tik vienkārši nevar būt, jābūt sarežģītāk! Vairākas reizes pārbaudu, meklēju kļūdas. Redzēsim!
Pirmo kārtoju angļu valodas eksāmenu. Arī vienkāršs. Domāju, jauniešiem šīs valodas apguve nesagādā problēmas, jo ikdienā klausāmies mūziku un skatāmies filmas tieši angļu valodā. Citādāk ir ar krievu valodu — retais jaunietis klausās, piemēram, krievu dziesmas. Man patīk, bet citiem maniem vienaudžiem ne, nesaprotu, kāpēc šādi aizspriedumi pret krievu valodu. Tā taču ir viena no svešvalodām. Jāatzīst, man krievu valodu apgūt bija ļoti grūti, īpaši rakstību, lēni veicās arī ar lasīšanu, jo burti, izruna, rakstība ir pavisam citāda kā angļu valodā.
Vēl palicis bioloģijas eksāmens, kas būs 26. maijā. Izvēlējos, jo tas nepieciešams, lai iestātos Latvijas Lauksaimniecības universitātē un mācītos par ciltslietu zootehniķi. Būšu cilvēks, kas aprūpē dzīvniekus, nodarbojas ar ciltsdarbu, šķirņu attīstību, dzīvnieku barošanu un trenēšanu. Man patīk zirgi, jau deviņus gadus nodarbojos ar jāšanas sportu. Tā kā ikdienā esmu ar dzīvniekiem, ir savs zirgs Kvazers, šķita loģisks turpinājums mācīties šajā virzienā. Tomēr mani novērojumi liecina, ka skolēniem ir grūti izšķirties par savu nākotni. No visiem vidusskolēniem tikai 10% zina, ko vēlas darīt nākotnē. Pārējie par savu nākotni tiek skaidrībā pēdējā vidusskolas klasē, bet man ir daži draugi, kuri pat šodien vēl nevar atbildēt uz jautājumu, ko darīs. Es nezinu, ko viņi gaida? Atklāsmi? Tas ir grūti, ja jauniešiem jāpieņem tik ļoti svarīgs lēmums dzīvē un viņi nezina, ko vēlas. Man ir paveicies, ir vaļasprieks, nebija grūti izvēlēties profesiju. Kā šiem jauniešiem palīdzēt? Biežāk skolā jārīko profesiju dienas. Nesen skolā bija robežsargi, stāstīja par savu profesiju, daudziem maniem vienaudžiem dzirdētais ļoti patika. Šādu profesiju dienu vajadzētu vairāk, jo tas palīdz saprast savas vēlmes, ja redzi iespējamo profesiju dzīvē.
Izglītības kvalitāti vērtēju labi, vismaz manā skolā, bet tādēļ, ka man bija nepieciešams eksāmens bioloģijā, būtu gribējusi, lai šo mācību stundu ir vairāk. Fizika un ķīmija bija četras stundas nedēļā. Kārtoju piloteksāmenu ķīmijā, gāju uz papildstundām, apmeklēju privātstundas, tāpēc arī bija labs rezultāts — 68%. Lepojos!
Tomēr neesmu pārliecināta, vai nākotnē eksāmenu ķīmijā vajadzētu kā obligātu, jo cilvēkiem, kas nevēlas savu dzīvi saistīt ar šo zinātni, tas ir lieks stress. Matemātika attīsta domāšanu — tiek trenētas smadzenes, tā būtu jāmācās visiem, tas nāks par labu, bet ķīmiju jau tāpat dzīves laikā, piemēram, sadzīves ķīmiju, katrs mēs apgūsim, neesmu pārliecināta, vai katram obligāti jāzina ķīmijas smalkumi. Ja tiešām skolām uzspiedīs obligāto eksāmenu ķīmijā, jāmaina mācību sistēma, lai labi sagatavotos pārbaudes darbam, stundu jābūt vairāk, vismaz trijām nedēļā.
Ir vēl, kas būtu jāmaina. Mans matemātikas eksāmens sākās pulksten 10 un ilga līdz pulksten 14. Drīkstēju iziet vien uz tualeti, pusdienas pārtraukuma, kā tas bija citos eksāmenos, šoreiz nebija. Pēdējie uzdevumi ir visgrūtākie, tiem mazliet pietrūka spēka, jo visu enerģiju jau iztērēju pirmajiem. Jāpārdomā, vai tiešām jāsēž eksāmenā četras stundas bez pusdienu pārtraukuma?
Neatbalstu arī ieceri sporta dēļ pagarināt mācību gadu par divām nedēļām. Sports man bija trīs stundas nedēļā, pietika, papildus vēl nodarbojos ar jāšanu. Bet, ja mācību gadu pagarinātu uz tā rēķina, ka samazina mājasdarbus, tad šo ieceri atbalstu. Mājasdarbu ir par daudz, tie ir vajadzīgi vien mazākās klasēs, jo no mums prasa, lai esam sabiedriski aktīvi skolā un ārpus tās, lai esam interesanti, lai sevi parādām pasaulei, lai sevi izpaužam, bet laika tam nav. Kāpēc cilvēkiem, kuri strādā noteiktu darba laiku, piemēram, no astoņiem līdz pulksten četriem, vakars ir brīvs, bet mēs “darbu” ņemam līdzi uz mājām? Tas nav godīgi, ierobežo mūsu atpūtu, brīvību.
Kāda aptauja liecina, puse jeb 46% no internetā aktīvajiem jauniešiem ES teic, ka sociālie tīkli ir sava veida “demokrātijas progress”, jo tie sniedz iespēju ikvienam piedalīties publiskās debatēs. Domāju, daudzi lieto sociālos portālus, jo nav, ar ko parunāties, tādējādi izlādē savas dusmas. Pati necenšos komentēt, jo puse no komentāriem ir rupji, otra puse komentētāju nezina, par ko ir runa, bet vēlas kaut ko pateikt. Vien mazākajai daļai ir savs loģisks viedoklis. Tāpēc neredzu jēgu šādai komunikācijai ar sabiedrību. Es sekoju līdzi citiem notikumiem, kas saistīti ar zirgu pasauli. Mums ir savs sociālais portāls, kurā ir jaunumi, sacensības, ziņas par to, kā mūsu jātnieki startē pasaulē un Latvijā. No Latvijas viens jātnieks kvalificējies arī paralimpiskajām spēlēm. Tas ir labs sasniegums, jo parastie jātnieki tik augstu netiek. Labs veids, kā popularizēt Latvijas vārdu pasaulē.
Lai arī gatavošanās eksāmeniem man ir saspringts laiks, tomēr pamanīju, ka Artuss Kaimiņš nodibināja jaunu partiju. Interesants notikums! Mums ir nepieciešamas pārmaiņas politikā. Latvijā nav naudas izglītībai, bet ārzemēs skolas var atļauties katram skolēnam planšetdatoru. Zinām, ka no ES naudas lauksaimniecībai ieplūst atbalsts, bet cik no tā saņem lauksaimnieki? Agrāk ražojām cukuru, stiklu, linus un citas lietas, tagad visu iepērkam, bet, kā attīstīsies ekonomika, ja mēs neko neražojam? Mana trenere nodarbojas ar lopkopību, nodod pienu, zinu, ka tā iepirkuma cenas ir mazas, bet zemniekiem nav citas izejas, kā pārdot par tādu cenu, kāda ir, viņi ir kā ķīlnieki. Jādomā par rūpniecību, ražošanu, lai cilvēki nepamestu savu valsti, jo te nevar nopelnīt. Kaut kas ir jāmaina arī šajā virzienā. Tas ir aktuāli arī man. Pabeigšu augstskolu, bet, ja neatradīšu darbu, man nebūs citu variantu, kā braukt prom no valsts. Ārzemēs zirgaudzētavas ir attīstītā līmenī, Latvijā bija trīs, tagad viena. Palikuši vien entuziasti.
Nedēļas nogalē bija mazas vārdadienas svinības ģimenes lokā. Nekas liels, visi eksāmeni vēl nav nokārtoti, bet mazas svinības tomēr biju pelnījusi.
