Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Satversmes grozījumus, tādējādi atceļot valsts pamatlikumā līdz šim paredzēto deputātu administratīvo imunitāti. Līdz ar to parlamentāriešus turpmāk varēs sodīt par administratīviem pārkāpumiem, vairs neprasot likumdevēja piekrišanu par konkrētā deputāta izdošanu administratīvajai sodīšanai. Mērķis bija nodrošināt parlamenta netraucētu funkcionēšanu un pasargāt deputātus no politiski motivētām apsūdzībām.
Ainārs Arnītis,
Skrīveru sociālās aprūpes centra “Ziedugravas” direktors
— Apsveicams panākums Saeimā, jo, ja cilvēks ir pārkāpis likumu, viņam ir jāsaņem sods. Absurda ir situācija, kad Saeima ar politisku lēmumu izšķir šo jautājumu, prakse ir dažāda — tā gan izdod, gan arī neizdod deputātus administratīvajai sodīšanai. Bet likuma priekšā visiem jābūt vienlīdzīgiem. Tāpat prominentām personām būtu jāatceļ imunitāte arī citu noziegumu gadījumos, piemēram, kriminālnoziegumu gadījumos.
Vladimirs Samohins,
Ķeguma komercnovirziena vidusskolas direktors
— Deputātiem nekad nevajadzēja būt šādai imunitātei. Ar ko deputāts atšķiras no parasta cilvēka? Par šo jautājumu šķēpus lauza jau vairākus gadus, esmu gandarīts, ka deputāta imunitāte nu ir atcelta. Kad startēju uz Saeimu, kādā no tikšanās reizēm ar vēlētājiem man uzdeva jautājumu — vai es šīs priekšrocības izmantošu? Teicu, ka nē, un savas domas neesmu mainījis — tas bija absurds likums. Ir vēl daudz absurdu likumu, kas būtu jālabo.
Ingmārs
Līdaka, Saeimas deputāts
— Sen to vajadzēja izdarīt. Deputāta imunitāte administratīvajos pārkāpumos neveiklā situācijā “nolika” pašus deputātus, jo neviens nekad nav vēlējies izvairīties, piemēram, no soda par ātruma pārsniegšanu. Vēl tā bija laika resursu šķērdēšana, jo, ja šāds ātruma pārkāpējs sodu var samaksāt nākamajā dienā, tad deputāts tikai tad, kad no policijas atsūtīta dokumentācija un deputāti lēmuši. Tagad reizi sesijā Ētikas komisija šos pārkāpumus skatīs, tie nepaliks noslēpums arī sabiedrībai.