Līdz ar jauno pedagogu atalgojuma modeli joprojām nav skaidrības, kādas būs mūzikas un mākslas skolu skolotāju algas.
Atalgojums “pazudis”
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis, iepazīstinot sabiedrību ar jauno pedagogu darba samaksas modeli, par kuru gan iepriekš pats izteicies, ka tas būs uzlabots vecais modelis, izpelnījies nozares profesionāļu kritiku. Proti, profesionālās un interešu izglītības skolotāju atalgojums ir “pazudis” no jaunā pedagogu atalgojuma modeļa. Izglītības ministrs iecerējis, ka turpmāk atbildība par algu palielināšanu interešu izglītības pedagogiem — mūzikas un mākslas skolas skolotājiem — jāuzņemas Kultūras ministrijai (KM).
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija (LKDAF) kategoriski iebilst pret izglītības un zinātnes ministra pausto, ka KM pašai jāmeklē finansējums mākslas, mūzikas un dejas profesionālās ievirzes pedagogu darba samaksai, jo KM kultūrizglītības pedagogu algām šādas naudas nav. Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pārmet arī to, ka pirms šāda lēmuma pieņemšanas nav bijis sarunas ar KM par šādām izmaiņām.
K. Šadurska lēmumu kritizē arī kultūras ministre Dace Melbārde, norādot, ka šādas izmaiņas būtu taisns ceļš uz nevienlīdzību, jo pedagogi plūdīs uz citām skolām, un ir augsts risks, ka kultūrizglītības sistēma zaudēs savu kvalitāti. “Notikušais liecina par kultūrizglītības jomas apzinātu iznīdēšanu vai piespiedu nodošanu pašvaldību pārziņā,” norāda LKDAF priekšsēdētājs Aldis Misēvičs, skaidrojot, ja tā notiks, nav pārliecības, vai visas pašvaldības spēs nodrošināt kultūrizglītības pedagogus ar atbilstošu samaksu. Nozares eksperti vienisprātis, ka nepieciešams izstrādāt vienotu metodi visu pedagogu atalgojuma noteikšanā.
Jautājumu vairāk nekā atbilžu
Arī kultūrizglītības nozarē strādājošie pedagogi ir pārsteigti par šādām izmaiņām. Kokneses mūzikas skolas direktore Silvija Cīrule stāsta, ka tas būtu tikai loģiski, ja mākslas un mūzikas skolu skolotājus pielīdzinātu vispārējās izglītības pedagogiem. “Mūsu darbs maz atšķiras,” viņa saka un skaidro, ka patlaban nav īsti skaidrs, kā “jaunie noteikumi” ietekmēs skolas darbu. “Man ir aizdomas, ka mūzikas un mākslas skolu pedagogiem algas vienkārši nepaaugstinās. Vai tik nebūs tā, ka mūs aicinās vēl paciesties, piesolīs celt vēlāk, piemēram, no 2017. vai 2018. gada.”
Līdzīgā neziņā par nākotni ir arī Pļaviņu mūzikas skolas direktore Dita Ārgule. Viņa atzīst, ka skolu direktoriem līdz šim brīdim — un ir jau mācību gada beigas, tūlīt sāksies vasaras brīvlaiks — nav skaidrs, kas skolas dzīvē mainīsies septembrī. “Man nav arī skaidrs, cik audzēkņu varēšu uzņemt nākamgad, cik skolotājiem varēšu samaksāt algu. Vai nebūs tā, ka septembrī pietrūks pedagogu?” viņa spriež un skaidro, ka šobrīd pedagogam ir tarificētas 40 kontaktstundas. Ja jaunie noteikumi stājas spēkā, viena likme būs 30 stundas, no kurām 21 kontaktstunda un 9 stundas paredzētas darba sagatavošanai. Tas nozīmē, ka vairs nevarēs tarificēt 40 kontaktstundas. Nesanāk!
Ja mazas algas, strādās sliktāk?
Savukārt P. Barisona Aizkraukles mūzikas skolas direktore Lilita Dzilna saglabā vēsu prātu un “Staburagam” skaidro: “Pieņemu situāciju, kāda tā ir. Tā mūs nekādi neietekmēs, jo audzēkņu darba rezultāti nav atkarīgi no pedagogu algām. Vai tas, ka mūsu algas būs mazākas, strādāsim sliktāk?” Viņa paredz, ka, visdrīzāk, kultūrizglītības pedagogi “tiks atstāti aiz borta”, jo naudas nav ne IZM, ne KM.
Tāpat viņa norāda, ka solījums palielināt algas pedagogiem ir populistisks. “Patlaban viena slodze ir 21 kontaktstunda, par ko maksā 420 eiro, jaunie noteikumi paredz par 30 kontaktstundām maksāt 680 eiro. Kā šādā gadījumā var runāt par algas pielikumu, ja palielina arī kontaktstundu skaitu?” viņa retoriski jautā un vēlreiz uzsver: “Mūsu skolas darbībā nekas nemainīsies, strādāsim kā līdz šim.” P. Barisona Aizkraukles mūzikas skolas direktore pārliecināta, ka no jaunās algu reformas ieguvēji būs tikai vispārizglītojošo skolu pedagogi.
Jāvērtē neatrauti
Īsi pirms raksta nodošanas kļuva zināms, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski, panācis vienošanos par to, ka kultūrizglītības pedagogi jāvērtē neatrauti no citu nozares sfēru pedagogiem.
Lai rastu skaidrību, cik daudz līdzekļu būtu nepieciešams kultūrizglītības pedagogiem, M. Kučinskis ir piesaistījis Pārresoru koordinācijas centru. Ministru prezidents uzsvēra, ka būtu tikai godīgi proporcionālu pieaugumu algām nodrošināt arī kultūrizglītības pedagogiem. Abi solījuši līdzekļus algu paaugstināšanai meklēt. Vai šādi līdzekļi būtu pašvaldībai? Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums skaidro, ka pašvaldības budžetam tas būtu smags trieciens. Tikmēr Aizkraukles novada domes ekonomiste Zinaīda Krūmiņa teic, ka, piemēram, Aizkrauklē pašvaldība kultūrizglītības pedagogiem algu jau pašlaik daļēji finansē no saviem līdzekļiem.
Jāpiebilst, ka tuvākajā laikā ir jāmeklē risinājumi arī pirmsskolas pedagogu atalgojuma palielināšanai. M. Kučinskis jau izteicies, ka šie jautājumi būs jārisina kopā ar pašvaldībām, jo tomēr pirmsskolas izglītība pēc funkcijām ir pašvaldību pārziņā.
