2016. gada 1. ceturksnī 43,7% strādājošo darba samaksa pēc nodokļu nomaksas Latvijā bija līdz 450 eiro, kas ir par 7,5 procentpunktiem mazāk salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn — liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka izpētes rezultāti.
Savukārt 20,6% strādājošo saņēma minimālo darba algu vai mazāk, un gada laikā rādītājs nav būtiski mainījies. Jāņem vērā, ka 2015. gadā minimālā darba alga bija 360 eiro, bet 2016. gadā — 370 eiro.
2016. gada 1. ceturksnī 17,4% darba ņēmēju neto alga bija 700 līdz 1400 eiro, kas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
Gada sākumā Latvijā bija nodarbināti 889,2 tūkstoši jeb 61% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Gada laikā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,3 procentpunktiem, nodarbināto skaits — par 5100 strādājošajiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2016. gada 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis samazinājās par 0,4 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits — par 10 800. Nodarbinātības līmeni ietekmēja atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju skaita kritums privātajās mājsaimniecībās par 23 tūkstošiem gada laikā.
Šogad lielākais nodarbināto skaita samazinājums bija lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, automobiļu un motociklu remonta nozarē, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sfērā.
Kopš 2012. gada beigām nodarbinātības līmenis Latvijā ir pārsniedzis Eiropas Savienības (ES) valstu vidējo līmeni (2015. gada 4. ceturksnī — 58,4 %). 2016. gada 1. ceturksnī visaugstākais nodarbinātības līmenis Baltijas valstīs bija Igaunijā (64,1 %), arī Lietuvā tas bija par 0,3 procentpunktiem augstāks (61,3 %) nekā Latvijā.
Šogad 1. ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem 15 līdz 24 gadu vecumā bija 34,2%, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti bija 66,5 tūkstoši jauniešu (2015. gada 1. ceturksnī — 70,4 tūkstoši).
