Dublinā notika Latviešu biedrības Īrijā (LBĪ) rīkotie 5. Latviešu kultūras svētki. Tajos piedalījās arī Neretas kultūras nama sieviešu vokālais ansamblis “Kadence”.
Plāna B nebija
Dalība Īrijas galvaspilsētā Dublinā Latviešu biedrības Īrijā rīkotajos 5. Latviešu kultūras svētkos ansamblim bija pirmā uzstāšanās plašākai publikai ārzemēs. “Kadence” līdz šim viesojusies Lietuvā un Igaunijā. Par pieredzēto, izjusto iztaujājām Daci Kronīti, ilggadējo ansambļa dalībnieci un Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas latviešu valodas un literatūras skolotāju. Viņa atzīst, ka ansambļa 27 darbības gadu laikā šis bijis viens no nozīmīgākajiem notikumiem.
Liela motivācija braucienam bija arī bijušās neretietes, tagad LBĪ vadītājas Ingunas Grietiņas aicinājums piedalīties svētkos. Ingunas māte Silvija Teilāne ir ilggadēja “Kadances” dalībniece. Vēlēšanās braukt pie ārzemju latviešiem bijusi sen, bet īstā “grūdiena” šādam solim vienmēr pietrūcis. Pietrūka arī līdzekļu. Tāpēc gada sākumā “Kadence” nolēma piedalīties VAS “Latvijas Valsts meži” rīkotajā projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām. Toreiz kolektīvā vadošā doma bijusi — ja piešķirs naudu, brauksim. Plāna B nebija. Aprīļa sākumā neretietes saņēma atteikumu, bet tieši tad radās ideja uzrunāt vietējos uzņēmējus. Liekot kopā personīgos līdzekļus un nozīmīgu Neretas pagasta pārvaldes piešķirto naudu, lidojums un trīs dienu uzturēšanās Dublinā bija nodrošināta.
Brauca, lai satiktu savējās
Spilgtākās un paliekošākās atmiņas: liela atbildības izjūta — būt vienīgajam vokālajam ansamblim no Latvijas. Pirms uznāciena pasākuma vadītāju pieteikums “Sieviešu vokālais ansamblis “Kadence”. Nereta. LATVIJA” raisīja milzu saviļņojumu. Ansamblis dziedāja sešas dziesmas. To tematika — Latvijas mīlestība, atgriešanās dzimtenē. “Sievietes raudāja, un dažas, izskanot dziesmai, atstāja skatītāju rindas — emocionālā pārdzīvojuma, asaru dēļ nākamo dziesmu klausīties bija neiespējami,” par pieredzēto stāsta Dace Kronīte. Pēc koncerta daudzi svētku apmeklētāji vēlējušies parunāties ar neretietēm. Divas — bijusī pilskalniete un neretiete — uz svētkiem bija braukušas, lai tikai satiktu “Kadenci”. Svētku kulminācija bija koncerta izskaņā, kopīgi dziedot “Pūt, vējiņi!”. Protams, šos svētkus nevar salīdzināt ar lielajiem Dziesmu svētkiem Latvijā, šai dziesmai skanot Mežaparka estrādē. Dublinā dalībnieku un apmeklētāju skaits nebija tik liels, taču ne mazāk svarīga tur dzīvojošajiem ir kopības izjūtas apzināšanās, sajūtas, ka latvietis latvietim ir vajadzīgs. Svētki pierādīja, ka, dzīvojot ārzemēs, latviešos šīs sajūtas saglabājas.
Nenoliedzami, liels ieguldījums šīs, Daces vārdiem sakot, “latviskās bišu saimes” saglabāšanā ir LBĪ uzņēmīgās vadītājas Ingunas Grietiņas, viņas vadītā kora “eLVē” darbs. Latviskās tradīcijas Īrijā joprojām dzīvas trijās paaudzēs, jo uz svētku skatuves kāpa gan pirmsskolas vecuma bērni, gan sievas un vīri sirmām galvām. Koris “eLVē” ik gadu koncertē Dublinas domē, un šie pasākumi arī ir kupli apmeklēti.
***
“Kadence” šajās dienās kopā ar muzikālo apvienību “Vēja runa” un Andri Šīrantu ierakstu studijā Rīgā ierakstījusi dziesmu “Tosts”. Tajā neretietes izpilda trīsbalsīgu fona vokālu jaunajai dziesmai. Pirmatskaņojums notiks šosvētdien, 15. maijā, Bīriņu pilī Vasarsvētku svinībās Pils dārzā. ◆
