Svētdien Latvijā ar vairākiem pasākumiem atzīmēja Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu un godināja kritušos. Viens no lielākajiem, uz kuru devās arī biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” Aizkraukles nodaļas biedri, bija Lestenes Brāļu kapos, kur iesvētīja kapavietas 236 latviešu karavīriem, kuri krituši Krievijā, Pleskavas apgabalā.
Ināras Sudares teksts,
Žannas Žakas foto
Īpaši emocionāls šis brīdis bija aizkrauklietei Jūlijai Smanei. 2009. gadā viņa pirmo reizi bija Lestenē. Toreiz, lasot sienā iegravētos bojā gājušo vārdus, viņas uzmanību saistīja Jāņa Družuka vārds, jo tāds bija viņas mātes pirmslaulības uzvārds. Aizbraukusi uz dzimto pusi Latgalē, viņa par to pastāstīja radiem, un mammas māsa iesaucās: tas taču mūsu Jančuks, viņu iesauca leģionāros, un tā arī viņš pazuda! Radu rosināta, Jūlija vērsās vairākās iestādēs, lai kaut ko tuvāk uzzinātu par viņa likteni, līdz beidzot šogad saņēma ziņu, ka starp 236 leģionāriem, kas krituši 1944. gada pavasarī un līdz pārapbedīšanai Latvijā dusēja pārpurvotā karavīru kapsētā Pleskavas apgabala Puškinogorskas rajona Voronkovas ciema tuvumā, netālu no Opočkas, ir arī Jānis Družuks. Žēl, ka šo mirkli nesagaidīja viņa mamma un māsa — teic Jūlija, taču sveicienus brālēnam, kuram bija tikai 20 gadu, nu aizveda viņa ar dēliem. Karavīru mirstīgās atliekas no Krievijas dzimtenē pārveda 2015. gada 22. decembrī, bet Lestenē pārapbedīja aprīļa beigās.
“Mēs skaidri un gaiši pasakām pasaulei, ka godināsim ikvienu kritušo latviešu karavīru, lai kurā frontes pusē tas arī būtu karojis. Jo viņš ir daļa mūsu tautas. Daļa no Latvijas. Un mēs savus karavīrus vērtējam ļoti augstu,” savā runā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Vainagu nolikšanas ceremonijā un svinīgajā piemiņas pasākumā piedalījās arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube, Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības, Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks, Brāļu kapu komitejas, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, “Daugavas Vanagu” un Tukuma novada pašvaldības pārstāvji. Sprediķus teica katoļu un luterāņu mācītāji. Raimonds Bergmanis uzsvēra, ka leģionāri karoja svešās uniformās, taču “sirdī vienmēr nesa līdzi Latviju”. Viņš arī solīja darīt visu, lai svešumā kritušo latviešu karavīru meklēšanas un pārapbedīšanas process turpinātos.
Tagad 236 karavīri atgriezušies savās mājās, lai dusētu mierā un atgādinātu: “Karam — nē!”. ◆
