Aizkrauklē, Lāčplēša ielā 14, kas vairumam cilvēku zināms kā grausts aiz lielveikala “Beta”, uzradies jumta iemītnieks — stārķis uzvijis ligzdu.
Aizkrauklietis Jānis Plinta, kurš par putnu ligzdošanas vietu “Staburagam” ziņoja, stāsta, ka stārķis nekur citur pilsētā nav manīts. Šis putnu pāris ir pirmie svēteļi Aizkrauklē.
Tas, ka stārķis izvēlējies dzīvi pilsētā, nav nekas neparasts, jo putni no cilvēkiem nebaidās — teic ornitologs Gaidis Grandāns. To arguments par labu vienai vai otrai dzīvesvietai ir barības esamība. Arī Latvijā pazīstamā ornitoloģe un balto stārķu monitoringa vadītāja Māra Janaus stāsta, ka putni mēdz vīt ligzdu pilsētā. “Tie sastopami arī pilsētu centros, pat Pierīgā. Kāpēc putni izvēlas dzīvi pilsētā? To ir daudz vairāk kā jebkad agrāk, tāpēc, ja viens stārķis ir sācis ligzdot, piemēram, pilsētas nomalē, viņa bērni ielāgo, ka pilsētās dzīvot ir labi, ka netālu iespējams atrast barību, tāpēc pēcnācēji arī izvēlas līdzīgas vietas. Piemēram, Rietumeiropā pilsētās šo putnu ir vēl vairāk. Uz kādas katedrāles jumta Spānijā ir vairāki desmiti ligzdu.” Stārķis ar cilvēku ir labi saradis. Piemēram, ja ir ligzda viensētā un cilvēki māju pamet, aizbrauc, pēc laika arī svētelis šo ligzdu atstāj.
Šobrīd Latvijā ir apmēram 14 tūkstošu apdzīvotu ligzdu, kas saskaitītas 2014. gadā 7. starptautiskajā balto stārķu ligzdu uzskaitēs — stāsta ornitoloģe. Tomēr arī bez šīs uzskaites baltā stārķa monitorings Latvijā notiek joprojām. Datus par balto stārķu ligzdām var nodot portāla vietnē www.dabasdati.lv. Putnu uzskaites mērķis ir sekot baltā stārķa ligzdošanas izmaiņām Latvijā, skaidrot to cēloņus, sekot ligzdu novietojuma un to pamatu izmaiņām. Laika gaitā balto stārķu ligzdu būvēšanas paradumi ir mainījušies, jo sākotnēji (pirmās uzskaites laikā 1934. gadā) 80% ligzdu bija kokos, kur pamatni izveidoja cilvēks. Vēlāk cilvēki ligzdu pamatni izvietoja arvien retāk, tāpēc stārķi apguva alternatīvu ligzdas vietu — elektrības un telefona stabus.
Baltie stārķi cenšas atgriezties tajā ligzdā, kur iepriekš jau perējuši, īpaši, ja ligzdošana bijusi sekmīga. Parasti pirmais ligzdā atgriežas tēviņš. Nereti uz vienu un to pašu ligzdu pretendē vairāki stārķi, tad izceļas karsti ķīviņi un bojā var aiziet arī jau iedētas olas. Putns parasti izdēj trīs līdz piecas baltas olas, tās perē un mazuļus aprūpē abi vecāki. Vai stārķu pāris ir uzticīgs viens otram? Atbilde drīzāk ir negatīva, izņemot perēšanas un mazuļu audzēšanas laiku, stārķi uzturas baros, nevis pa pāriem; pareizāk būtu teikt, tie cenšas būt uzticīgi vienai ligzdošanas vietai. ◆
