Mazzalves pagasta Ērberģes luterāņu baznīcā šogad turpinās iepriekšējos gados iesāktos dievnama atjaunošanas un interjera restaurācijas darbus.
Vēl pirms dažiem gadiem Ērberģes luterāņu draudzes locekļi bija uz pirkstiem saskaitāmi, un vienubrīd tai pat draudēja likvidācija. Taču, pateicoties uzņēmīgiem un atsaucīgiem cilvēkiem, soli pa solim baznīcā lēnām atgriezās dzīvība un uz dievnamu sāka nākt arvien vairāk ļaužu. Anita Krūze (draudzes locekle no 2012. līdz 2016. gadam) stāsta, ka apkārtnes sakopšanai rīkotas talkas, organizēti koncerti, aicināti viesi. 2013. gadā pēc ilgāka pārtraukuma atkal rīkotas iesvētības, sadarbībā ar vietējo pagasta pārvaldi rīkotas lūgšanu brokastis, pateicības dievkalpojums ilggadējai, bijušajai draudzes priekšniecei Mirdzai Lapiņai. Pēdējo divu gadu laikā Mirdzas Lapiņas izveidotajā baznīcas “Zelta grāmatā” ierakstīti vairāk nekā 40 atbalstītāju vārdi, un nupat saņemta ziņa, ka par draudzes jauno priekšnieci apstiprināta Vija Krumovica.
Pateicības koncerts atbalstītājiem
Pēdējos gados, pateicoties darbīgu un uzņēmīgu baznīcas draudzes locekļu aktivitātēm, dievnama atjaunošanai izdevies piesaistīt aptuveni 14 tūkstošu eiro. Līdzekļi iegūti, piedaloties Rietumu bankas labdarības fonda, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas projektu konkursos, naudu piešķīrusi arī Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca un ziedojuši cilvēki.
Ieskandinot pavasari, pateicībā dievnama atbalstītājiem, palīgiem, draugiem un sadarbības partneriem aprīlī baznīcas draudze aicināja visus uz garīgās mūzikas koncertu “Par visu Dievam pateicos”. Skanīgām dziesmām to piepildīja Latvijā un ārpus tās robežām labi zināmā sieviešu kora “Rasa” lieliskais dziedājums diriģentes Airas Birziņas vadībā.
Pēc koncerta daudz pateicības vārdu izskanēja gan kora dziedātājām un tā vadītājai, gan koncerta rīkotājiem no Ērberģes luterāņu draudzes un Mazzalves pagasta pārvaldes. Cilvēki sacīja paldies tām aktīvajām draudzes loceklēm, ar kuru neatlaidību pēdējos gados šajā dievnamā manāmas ievērojamas pārmaiņas — atjaunota grīda, izremontēta sakristeja, sākta ērģeļu balkona luktas un gleznojumu restaurācija, ko turpinās arī šogad.
Tā kā dievnamu lielākoties uztur no ziedojumiem, arī šajā koncertā apmeklētāji bija lūgti ziedot līdzekļus jaunām baznīcas dziesmu grāmatām, un koncerta iniciatore Anita Krūze ar prieku informē, ka 16 grāmatas arī iegādātas.
Remontē un atjauno
Ērberģes luterāņu baznīca ir viena no senākajām Sēlijā, un pērn tā svinēja 315 gadu jubileju. Šo gadu laikā lielāki remonti veikti 19. gadsimta, 20. gadsimta nogalē un pēdējos divos gados. Gadsimtu mijā par saziedotajiem līdzekļiem veikts altāra daļas jumta remonts. Kritisku brīdi draudze piedzīvoja pirms diviem gadiem, kad baznīcā ielūza grīda un lūdza cilvēku palīdzību, lai glābtu situāciju. Pateicoties atsaucīgiem ļaudīm, 2014. gadā izdevās nomainīt grīdu dievnama labajā pusē, pagājušajā gadā — kreisajā pusē. Draudze ir pateicīga Brigitai Krēmanei par šo darbu organizēšanu un vadīšanu. Remonta laikā nomainīta daļa grīdas arī sakristejā, tajā sakārtota apkure un veikts kosmētiskais remonts.
Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis, apceļojot Sēlijas dievnamus, savos rakstos pieminējis arī Ērberģes luterāņu baznīcu, norādot, ka ap 1700. gadu darinātā kanceles lukta un pildiņu gleznojumi ir ievērojams dekoratīvās mākslas piemineklis. Ievērības cienīga ir ērģeļu lukta, kur arī ir 12 eļļā gleznoti apustuļu portreti, kas darināti pēc 17. gadsimta grafikām. Vairāk nekā 300 gadu laikā tie izbalējuši, un bija pienācis laiks tos restaurēt. Baznīca kā ievērojams apskates objekts iekļauts tūrisma maršrutos, un arī šis ir viens no iemesliem, kāpēc svarīgi ne tikai to saglabāt, bet arī atjaunot.
Projekti dod iespēju
Lielas iespējas dievnama interjera atjaunošanā pavēra piedalīšanās projektos. Pirmo atbalstu guva, piedaloties Rietumu bankas labdarības fonda projektu konkursā “Latvijas sakrālais mantojums”. Luktas margas restaurācijas kopējā tāme bija 4500 eiro, no kuriem 3000 piešķīra Rietumu banka, 1500 eiro ieguva no Valsts Kultūrkapitāla fonda. Un darbs varēja sākties. Jau nākamajā gadā no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iegūti vēl 2400 eiro pirmo trīs apustuļu portretu restaurācijai, ko uzņēmās veikt polihromā koka restauratore — vecmeistare Aida Podziņa, kas savlaik šajā baznīcā restaurējusi arī kanceli. Restauratore strādājusi vairākos desmitos baznīcu un muižu, un viņai šajā jomā uzkrāta milzu pieredze un zināšanas.
Šogad darbus plānots sākt maijā, kad būs piemērota temperatūra restaurācijai. Ērģeļu luktas margas pamatkonstrukcijas atlikušo deviņu pildiņu gleznojumu restaurācijai no Kultūrkapitāla fonda piešķirti 5000 un no Pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2000 eiro. Draudzes locekle Brigita Krēmane piebilst, ka šogad plānots remontēt arī centrālos baznīcas vārtus, taču ļoti nepieciešams arī ēkas jumta remonts. Un ir vēl kāda lieta, par ko sapņo Ērberģes luterāņu baznīcas apmeklētāji. Ojārs Spārītis kādā rakstā rakstījis: “Šobrīd baznīcā kā altārglezna ir mākslinieciski neveiksmīgs darbs, un ļoti žēl, ka ērberģiešiem nākas uz to skatīties ik dievkalpojumu.” Ērberģieši cer, ka reiz baznīcā būs arī jauna altārglezna. ◆
