Aizkraukles novada ģimnāzijā 30. aprīlī notika Latvijas amatierkoru Aizkraukles apriņķa skate.
Skati rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Aizkraukles novada pašvaldību un Aizkraukles koru apriņķa koru virsdiriģenti Mariku Austrumu.
Satraukums? Nevis mazs, bet milzīgs! Tā atzina kāda koriste, un to varēja redzēt daudzu dziedātāju nopietnajās sejās. Kā nekā tā ir skate, kurā katru kori vērtē žūrija, un nevienam negribas aizmirst kādu dziesmas vārdu vai nepareizi nodziedāt kādu noti. Ikviens centās tik labi, cik vien var, un daļai koru dalībnieku dziedot izdevās arī pasmaidīt, bet citiem radīt iespaidu, ka nav ne žūrijas, ne skates, viņi dzied vienkārši savam priekam, jo tik ļoti ir saauguši ar mūziku, ka dziedot ar to it kā saplūst un paceļas spārnos, liekot mirdzēt arī klausītāju acīm un gavilēt sirdīm. Žūrija ar nopietnu sejas izteiksmi par sevi radīja bargu iespaidu — tās sastāvā bija 2018. gada Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns, Siguldas koru apriņķa virs-
diriģents Jānis Baltiņš un komponists Uģis Prauliņš.
Katrs koris izpildīja trīs dziesmas, tajā skaitā vienu brīvas izvēles skaņdarbu. Dažs koris izvēles skaņdarbu bija izvēlējies ne no vienkāršajiem, bet nodziedāja tik skaisti, virtuozi, izjusti, ka radīja apbrīnu — pa kuru laiku koristi, kas ikdienā aizņemti dažādos maizes pelnīšanas un mājas darbos, varēja tik labi noslīpēt skanējumu. Kad žūrija devās apkopot rezultātus un kopkoris mēģināja Emīla Dārziņa “Lauztās priedes”, varēju mazliet ieskatīties dziesmu izpildījuma slīpēšanas virtuvē, kas pazīstama ikvienam koristam un diriģentam — tas ir pacietīgs, ilgstošs darbs, vienu un to pašu frāzi mēģinot vēl un vēl.
“Jūs skatāties uz mani tā, it kā es būtu skudra pie jūsu kājām. Es neesmu skudra, es stāvu jūsu priekšā! Paceliet savas notis zemāk no acīm, lai jūs mani redzētu!” mudina diriģente Marika Austruma.
“Stop!” atskan plaukstu plīkšķis. “Vajag dziedāt tā, it kā mestu šautriņas — žvikt, žvikt, žvikt!” un diriģente ar rokām aši samet mērķī iedomātās šautriņas.
Koris sāk dziedāt, un atkal atskan pārtraucošs plaukstu plīkšķis. “Tā, kā vajag, dziedāja tikai dažas meitenes un es!”
Diriģentiem allaž jāizdomā kas tāds, lai koristi teikto atcerētos — tā savulaik sacīja iepriekšējā Aizkraukles koru apriņķa virsdiriģente Ilze Atardo.
Žūrijas locekļiem atgriežoties, kopkoris “Lauztajām priedēm” bija gatavs un, Marikas Austrumas roku vadīts, skaņdarbu izpildīja tik lieliski, ka pa zāli sāka skraidīt skudriņas — tās, kas sajūsmā liek aplaudēt skaļi un daudz.
“Skaisti, ļoti labi, braši,” tā kopkora sniegumu novērtēja Mārtiņš Klišāns. “Visi basi “Lauztajās priedēs” atrada īsto toni.”
Beidzot bija pienākuši mirkļi, kad smaidīja arī žūrijas locekļi. Mārtiņš Klišāns no sirds pateicās koristiem par skaisto, lielisko dienas daļu. Īpašu uzslavu saņēma jauktā kora “Aizkraukle” vīru grupa. “Tā ir viena no izcilākajām…” viņš sacīja, taču kur — to es nesadzirdēju, jo zālē sāka skanēt skaļi aplausi. Droši vien, ka Latvijā! “Parādās tādi virstoņi, tembri, ka ļoti patīk klausīties,” turpināja Mārtiņš Klišāns. Viņš arī atzina, ka tomēr ir viena lieta, kas daudziem traucē labi izpausties — tas ir uztraukums. “Bet tiem, kuri tam tika pāri, ticiet man, izmainījās dziesmas skanējums, tas pārvērtās. Tie, kas dzied no galvas, arī ir vinnētāji, jo vairāk redz diriģentu, un tad jūtas labāk gan paši dziedātāji, gan arī klausītāji.”
Lūk, arī Mārtiņš Klišāns norādīja, ka diriģents nav skudra, kuru var nepamanīt, viņš ir jāredz!
Katrs žūrijas komisijas loceklis ikvienam korim līdz ar diplomu iedeva arī savus subjektīvos rakstiskos norādījumus, ieteikumus, ko līdz 2018. gadam vēl vajadzētu pilnveidot, uzlabot. “Šis gads vēl ir tāds, ka varam uz sevi paskatīties ar kritisku aci. Svētku vilkme būs — jūs to jutīsiet!” sacīja Mārtiņš Klišāns.
Jānis Baltiņš par lielu bagātību atzina daudzās koru grupas — Aizkraukles apriņķī ir senioru, sieviešu, vīriešu, jauktie kori, līdz ar to varētu izveidot daudzveidīgu un interesantu programmu. “Jums ir ļoti labi sieviešu kori,” viņš sacīja, un zāli pāršalca skaļi aplausi. “Jūtams, ka jūsu sieviešu kori būs svarīgs atbalsts 4. jūnijā Cēsīs Latvijas sieviešu un vīru koru salidojumā.”
Jānis Baltiņš arī atzina, ka šajā skatē ne visi kori bija veiksmīgi sagatavojuši izvēles skaņdarbu, tam tomēr jābūt “extra” darbam, lai maksimāli izmantotu kora varējumu un iepriecinātu klausītājus, līdz ar to papildinot kora devumu mākslinieciskajā un arī vērtējuma ziņā. “Kopējais iespaids ir labs, novēlu šajā sākumposmā neapstāties, lai vēl divus gadus seko ražīgs darbs un mēs visi satiktos svētkos 2018. gadā!”
“Paldies par šo brīnišķīgo priekšpusdienu!” sacīja Uģis Prauliņš. “Mēs vērtējot centāmies neievērot, ka mums ir draugi un pazīstami cilvēki. Vēl visiem ir laiks augt, tāpēc īpaši nozīmīgi ir tie ieteikumi, kurus mēs esam jums sarakstījuši. Ir labi, bet jūs varat vēl labāk!”
Rezultāti
Senioru kori
◆ “Alaine” (Koknese, diriģente Silvija Cīrule) — 41,67 punkti,
I pakāpe
◆ “Baltābele” (Skrīveri, Edīte Aneraude) — 36,22 punkti, II pakāpe
Sieviešu un vīru kori
◆ Sieviešu koris “Loreleja” (Pļaviņas, Diāna Kadiša) — 41,11 punkti,
I pakāpe
◆ Sieviešu koris “Anima” (Koknese, Lelde Kamzole-Gagaine) — 40,67 punkti, I pakāpe
◆ Sieviešu koris “Daudzeva” (Silvija Tomaševska) — 40 punkti,
I pakāpe
◆ Vīru koris “Staburags” (Aizkraukle, Māra Batraga) — 40,44 punkti,
I pakāpe
Jauktie kori
◆ “Dīvaja” (Skrīveri, Ferijs Millers) — 41,22 punkti, I pakāpe
◆ “Aizkraukle” (Eduards Grāvītis) — 40,33 punkti, I pakāpe
◆ “Jaunjelgava” (Reinis Grīnhofs) — 34,78 punkti, III pakāpe
Fakts
Gatavojoties 2018. gada Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem un valsts nozīmes koru nozares šīgada pasākumiem, skates notiek visā Latvijā un turpināsies līdz 7. maijam. Pavisam tajās piedalās 370 kori, rādot savu māksliniecisko līmeni un gatavību vasarā gaidāmajiem reģionālajiem koru svētkiem un jau apgūto daļu no Dziesmu un Deju svētku Noslēguma koncerta repertuāra.
