Ar dekoratīvo dīķa zivju audzēšanu Latvijā nodarbojas retais. Arī Lietuvā šis bizness nav no plaukstošajiem, tomēr pa kādam entuziastam uzrodas. Viens no viņiem — diplomēts tulks, Klaipēdas pusē dzīvojošais Sergejs Ivanovs. Viņš daļu no savas dekoratīvo zivju kolekcijas bija atvedis uz Rīgu, piedāvāja izstādes “Pavasaris 2016” kompleksā “Rāmava” apmeklētājiem.
Sergejs ar dekoratīvo zivju mazuļu audzēšanu Lietuvā nodarbojas kopš 1999. gada. Sācis ar akvārija zivīm un pirmo lielo piemājas dīķi arī saucis par lielu akvāriju. Tagad viņa īpašumā ir 14 dīķi Lietuvā un viens Latvijā. Tā kā audzē tikai zivju mazuļus, kopējā dīķu platība nav lielāka par hektāru.
Omulīgais lietuvietis Sergejs Ivanovs jau gadu biežāk sastopams Dobeles pusē, kur arī ierīkojis mazu zivju dīķi. Viņš “Staburagam” stāsta, ka Latvijā pieteicies kā saimnieciskā darba veicējs, ieguvis Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju. Pārsvarā audzē karpu dzimtas zivis, un piedāvājumā ir zelta orfas, amūri, sarkanās karūsas, Koi karpas, karpas, zelta līņi, foreles, stores, platpieri.
Izstādē Rīgā viņš piedalījās pirmo reizi. Uz to Sergejs bija atvedis daļu no savas kolekcijas. Izstādes apmeklētājiem, redzot lielos plastmasas maisus, piepildītus ar ūdeni un tajā peldošajām zivīm, radās gan interese, gan līdzjūtīgi jautājumi, piemēram, vai zivīm nevajag vairāk skābekļa. Zivju audzētājs teic, ka šādi zivis var pavadīt vismaz diennakti. Tiem, kuri zivis iegādājas, piekodina pirms laišanas dīķī maisu ar zivīm vairākas stundas neatraisītu paturēt jaunajā dzīves vidē, lai iemītnieces pamazām aprod ar jaunajiem apstākļiem.
Starp ierastajām dīķu zivīm lietuviešu uzņēmējs piedāvā arī zušu un baltā sama mazuļus. Abas šīs zivis labi iedzīvojas dīķos, gluži tāpat kā platspīļu vēži. Tos viņš gan speciāli neaudzē. Pietiek dīķī ielaist pārīti, un, dīķi tīrot, nolaiž ūdeni — salasa savairojušos. Sergejs dekoratīvo dīķa zivju audzēšanu Latvijā vēlas papildināt ar savu artavu, tāpēc dibinājis “Dekoratīvo zivju mīļotāju klubu”. Vairāk par tā darbību var uzzināt mājaslapā zivjumazuli.eu. ◆