Šogad izstāžu kompleksā “Rāmava” 24. starptautiskajā izstādē “Pavasaris 2016” piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku, savukārt apmeklētāju skaits bija lielāks par vidējo un pārsniedza 13,5 tūkstošus. Izstādes organizatori kā galveno jauninājumu šogad atzīmē profesionāli tehnisko skolu, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) piedalīšanos.
Ne mazāk svarīgi bija kvalitatīvi organizētie, saturiski bagātie semināri. Tos vadīja Latvijas Lauku konsultāciju biroja un LLU pārstāvji. Izstādes apmeklētāji — zemnieki — noteikti nevarēja neievērot lieljaudas kombainus, kādi līdz šim izstādē nebija manīti. Padomāts bija arī par izklaides iespējām ģimenēm ar bērniem.
Govju vietā ganīsies aitas no Kokneses
Ģimenes uzņēmumā “Bricēni” jau sešus gadus cep maizi, gatavo dažādus konditorejas gardumus un lielāko daļu saražotā realizē Rīgā. Pērn saimniecība atteikusies no piensaimniecības, bet plāno pievērsties aitkopībai un pirmos dzīvniekus šogad iepirks Kokneses pusē.
Jāatgriežas pie malkas krāsns
“Bricēnos”, Lielvārdes novada Lēdmanes pagastā, pie robežas ar Jumpravas pagastu, maizi cep jau sešus gadus. Valda Purvinska specialitāte ir lauksaimnieks meliorators. Sācis kā Breša zemnieks, bet maizes cepšana bijusi drīzāk nejaušība — braucis uz Pārtikas un veterināro dienestu iesniegt dokumentus par medus ražošanu, pieteicies arī maizes cepšanai. Saimniecībā joprojām ir 15 bišu saimju, tāpēc pašu ceptajām meduskūkām svešs medus nav jāpērk.
Ideja par maizes cepšanu nāk no krīzes laika. Sākumā cepta savām vajadzībām, vēlāk dots nogaršot kaimiņiem. Izceptā apjoms palielinājies, un saimnieki sapratuši, ka virtuves šaurība vairumtirdzniecībai ir traucēklis. Saimnieks gan neattaisno manas cerības par izmantotajām vietējām izejvielām. Rudzus miltiem Latvijā audzē retais. Iepriekš sadarbojies ar saimnieku Jāni Dzeni no Kokneses puses, vēlāk milti pirkti no miltu produktu ražotāja Jelgavā — “Zelta vārpa”. Pašlaik stabilākie un uzticamākie piegādātāji atrasti Igaunijā.
Stāstot par šobrīd apritē esošajām receptēm, Valdis izceļ saldskābmaizi. Tai pirmajai sastāvdaļas un cepšanas temperatūra bija noslīpēta tuvu perfektai. Rupjmaizes cepšanas pirmsākumos ēdājas galvenokārt bijušas cūciņas. Grūtākais bijis notrāpīt tīkamu maizes garšu. Eksperimentēts ar krāsnīm un secināts, ka tieši elektriskā ir piemērota apjomam un garantētam iznākumam. Garoza nekad nebūs par biezu, mīkstums — par jēlu. Tomēr pēdējā laikā no klientiem saņemti komentāri par vēlmi iegādāties ar malku kurināmā krāsnī ceptu maizi. Tāpēc krāsni “Bricēnos”, iespējams, mūrēs jau šogad. Tomēr izpatikt visiem pircējiem nevar, vieniem garoza ir pārāk plāna, citiem turpretī maize par cietu. Nav arī reāli izcelt maizi “kā bērnībā”, jo tad bija citādas izejvielas.
Pieprasīta ir banānmaize
Pircējiem saimnieks piedāvā pēc astoņām dažādām receptēm ceptu maizi, piemēram, saldskābmaizi ar sēklām, ķiploku — rudzu maizi, kā arī pēc savas firmas receptes gatavoto banānmaizi. Jautāts par tās receptes ideju, saimnieks viltīgi smaida. Viņa sieva ir šefpavāre, savukārt viņas draudzene šādu maizi pirmo reizi devusi nogaršot kādos svētkos. Miltu vietā šajā maizē 60% ir banāni, pārējais — kviešu milti, valrieksti, vanilīns un daudz sviesta. Sviests margarīna vietā, kas, iespējams, produktu padarītu nedaudz lētāku, izvēlēts, lai nesarežģītu sastāva aprakstīšanu. Margarīnā atšķirībā no sviesta ir dažādas E vielas, palmu eļļa un daudz kas cits. Turpretī Lietuvā ražotais sviests ir dabisks, bez piemaisījumiem, kā arī svarīga ir produkta garša. Banānmaize bija sortimentā pirmais saldums.
Tagad meduskūku, tējas kliņģerus, biezpienmaizes un daudz ko citu cep Valda sieva, bet meitai padodas tortu gatavošana.
Jautāts par papildu ienākumiem, “Bricēnu” saimnieks stāsta, ka vēl pērn nodarbojies ar lauksaimniecību, bija govis, piens, bet saimniecībā — 34 govis likvidētas, atstājot vien teles. Lai zemes platības neaizaugtu, pavasarī iegādāsies aitas. Noskatītas Kokneses pusē, Aigara Kalniņa saimniecībā. ◆
