Lielās
talkas norises Pļaviņu novadā, kā allaž, bija vairākas dienas.
Pašvaldības un to iestāžu pārstāvji lielākoties strādāja piektdien,
uzspodrinot savu “māju”, kā arī tuvāku un tālāku apkārtni. Darbi
turpinājās arī sestdien.
Vislielāko talcinieku skaitu allaž
veido novada mācību iestāžu audzēkņi. Bērni strādāja skolas un
bērnudārzu apkārtnē, devās palīgā sakopt kapus, bet vislielākā
talcinieku uzmanība šogad bija pievērsta Kriškalnu kalnam Aiviekstes
pagasta centrā, kur viņi sagrāba lielu daudzumu pērno lapu, savāca
nokritušos zarus un arī atkritumus. Pagasta centrā ar pašvaldības
atbalstu novietoti arī četri jauni soliņi, atkritumu tvertnes, bet vēl
papildu solus izgatavoja arī skolēni. Lielās talkas dienā Kriškalnos
strādāja arī biedrības “Pļaviņu pļāvēji” pārstāvji.
Pašvaldības
deputāti pirms Lielās talkas cītīgi pastrādāja, nojaucot divas vecās
nojumes pirmsskolas izglītības iestādē “Bērziņš” Pļaviņās, jo šo vietu
paredzēts labiekārtot. Savukārt domes darbinieki tīrīja gājēju ceļa
apkārtni, kas ved uz karjera rajonu. Sakopta arī Bebrulejas piemiņas
akmens vieta.
Talku bija pieteikusi arī partija “Latvijas
attīstībai”, lai sakoptu Rīga—Daugavpils šosejas malu pie Aiviekstes
upes un tilta pār to.
Pļaviņu novada ģimnāzijas divas klases strādāja arī novada sporta bāzēs “Jankas” un “Jaujas”. To pārvaldnieks Jānis Eiduks pastāstīja, ka projekta “Sporto visa klase” dalībnieki no 3.b klases un viņu ģimenes par saviem līdzekļiem iegādājās simts egļu stādus, kas iedēstīti “Janku” teritorijā. Savukārt “Jaujās” strādāja 11. klase. To trašu apkārtnē pēdējā laikā aktīvi cirsts mežs, un talcinieki pēc šiem darbiem sakopa bāzes un privātīpašumu robežu, kā arī teritoriju pie “Jauju” ēkām.
Klintaines pagastā talcinieki strādāja
Rīteru kapos, un biedrība “Rihteri” aicināja iedzīvotājus sakopt arī
Rīteru centru, ceļa malas un daļu Daugavas krastu.
Vietalvā sakopta
apkārtne pie Ausekļa ozola, estrāde “Vesetas līcis” un labiekārtots
stadions, kur nomainīti vārtu stabi un iebetonēts basketbola grozs.
Šogad pašvaldība iedzīvotājiem deva iespēju bez
maksas nodot vecās mēbeles. To izmantoja gan tikai pļaviņieši un
klintainieši, bet kopumā mēbeļu nebija daudz.
