Sāksim Saules ceļa atmodu ar Latvijas dižkoku atbrīvošanu! Sāksim tūlīt! Sāksim jau Lielās Talkas dienās! — dabas retumu krātuves vārdā aicina Guntis Eniņš.
Gadsimtu milži bija un ir Saules koki. Ielenktie dižkoki smok bez gaismas kā gūstekņi cietumā un pārvēršas kropļos ar nokaltušiem aizlauzto zaru elkoņiem. Dižkoku bojāeja sākas ar apakšējiem, visvairāk noēnotajiem zariem un izplatās kā sērga uz augšu, uz galotni. Simtgadīgais ozols augšanu garumā ir pabeidzis, vairs nespēj mainīt sava auguma plato uzbūvi, habitus tā, lai galotne atkal sāktu strauji šauties augšup līdzi jauno uzbrūkošo koku smailēm.
Mūsu dižozoli nevar izraut saknes no dzimtās zemes un saviem saimnieku dēliem un meitām uz siltām zemēm līdzi aizlidot. Šie koki ļoti gaida pavasarus, lai dāvātu savus kuplos zarus gājputnu ligzdām, lai vaiņags piepildītos ar skanīgām pavasara prieka dziesmām. Bet koki, ilgā mūža rekordisti, visvairāk gaida pie sevis ciemos tos bērnus, kuri kādreiz basām kājām rausās pa milža zariem, ar roķelēm apmīļodami it kā no Mūžības dotās varenā stumbra raupjās bruņas.
Lielajā Latvijas talkā 23. aprīlī izies tūkstošiem labticīgu un čaklu cilvēku. Un mans aicinājums — lai šīs talkas reizē iesāktos arī dižkoku atbrīvošana — kaut sākumā tikai atsevišķās vietās, dažos novados, skolās, dažās saimniecībās, lai nākamajā gadā pirms Latvijas simtgades tā izvēršas plašumā, skaistumā un dziļumā! Pirmajiem vajag sākt ar darbiem šo ideju kustināt. Latvija taču ir dižkoku lielvalsts. ◆
