Neretas novadā viesojās labklājības ministrs Jānis Reirs un partijas “Vienotība” līdere Solvita Āboltiņa. Viņi apmeklēja Neretas sociālās aprūpes centru, tikās ar novada domes vadītāju Arvīdu Kviesi, apskatīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Neretas posteni, kā arī Valsts sociālās aprūpes centra (VSAC) “Latgale” filiāli “Mēmele” Mazzalves pagastā.
Liela daļa klientu nespētu
Tikšanās laikā ar domes un pašvaldības iestāžu darbiniekiem Jānis Reirs atbildēja uz vairākiem klātesošo jautājumiem, tajā skaitā par izdienas pensijām skolotājiem. Tām līdzekļi valsts budžetā nav paredzēti, tā vietā naudu varētu piešķirt pārkvalifikācijai, piemēram, kompensējot lielo sociālo darbinieku trūkumu. Lai pedagogs kļūtu par sociālo darbinieku, šobrīd likums pieprasa speciālo augstāko izglītību. Tā vietā vajadzētu pietikt ar vairāku mēnešu intensīviem kursiem.
Saistībā ar skolu slēgšanu ministrs kā pozitīvu piemēru nosauca Rēzeknes reģionu, kur pašvaldība parūpējusies, lai neviens no skolotājiem nepaliktu bez darba. Tomēr viens no Jāņa Reira mērķiem, esot amatā, ir panākt daļai pedagogu kompensēt sociālo un ienākumu nodokli no valsts, lai neciestu nedz skolotāja pensija, nedz pašvaldības budžets.
Garas diskusijas raisīja jautājums par deinstitucionalizāciju (DI), arī par to, vai šis process neskars Mazzalves pagasta lielāko darba devēju — VSAC “Latgale” filiāli “Mēmele”. Labklājības ministrs atgādināja, ka Latvija ir viena no pēdējām valstīm Eiropā, kurā ir tik liels valsts budžetam pakļauto speciālo aprūpes centru īpatsvars. Latvijā šāda situācija izveidojusies vēsturiski. Viņaprāt, DI process Eiropā un Latvijā var būt atšķirīgs, un pagaidām nav satraukuma par VSAC slēgšanu, tajā skaitā filiāli “Mēmele”. To, ka “Mēmelē” šādu DI noteikumiem atbilstošu iemītnieku nav daudz, norādīja arī VSAC “Latgale” vadītāja Mārīte Grigāne.
No simtiem klientu tādu varētu būt daži desmiti ar nosacījumu, ja viņi labprātīgi piekristu jaunajiem noteikumiem. Lielai daļai, ap 80% klientu, ir nopietnas garīgās veselības problēmas, tajā skaitā šizofrēnija, un šie cilvēki, iespējams, nekad nebūs piemēroti patstāvīgai dzīvei ārpus iestādes. Jānis Reirs, paturpinot viņas teikto, norādīja uz šobrīd nesakārtoto DI procesa gaitu. Līdzīgi kā citas reformas valstī, arī šīs mērķis nedrīkst būt vienkārši naudas apgūšana. No ES piešķirtie 90 miljoni eiro ir liela summa, tomēr vispirms jāņem vērā reālie apstākļi. Tāpēc, ja visa lielā summa nebūs apgūta, liels zaudējums tas nebūs, pretī norādot reālo situāciju VSAC.
Ideālā reforma atlikta
Neretas novada sociālā dienesta vadītāja Iveta Arāja labklājības ministru informēja par situāciju novadā, kurā ir 4300 iedzīvotāju — 823 tiem pensijas vecumā, 207 invalīdi. Tātad novads strauji noveco. Aprīļa sākumā pabalstus izmaksāja 354 personām, no kurām 180 ir darbspējīgas. Pirms pieciem gadiem novadā bija 500 trūcīgo. Šobrīd tādu kopumā ir 8,2% no iedzīvotāju skaita. No novada budžeta pabalstos šogad paredz izmaksāt 143 tūkstošus eiro. Pērn tie bija 119 tūkstoši eiro.
Novadā izveidotas trīs audžuģimenes, un tajās dzīvo pieci citu pašvaldību bērni, savukārt Neretas novada bērni dzīvo septiņās audžuģimenēs ārpus novada. Divi novada bērni ir Rīgā, VSAC “Pļavnieki”. Audžuģimenei katram tajā esošajam bērnam pašvaldība mēnesī maksā 157 eiro uzturam un papildus gada laikā 342 eiro mīkstajam inventāram.
Iveta Arāja ministram uzdeva jautājumu par paredzēto reformu saistībā ar garantētā iztikas minimuma (GMI) pabalsta izmaksu. Vai iepriekš izskanējusī informācija, ka, sākot ar 2017. gadu, GMI pirmajam ģimenes loceklim izmaksās 139 eiro un attiecīgi mazāku summu pārējiem ģimenes locekļiem, atbilst patiesībai? Tas nozīmētu, ka pabalsta izmaksas apjoms novadam palielinātos vismaz trīs reizes. Ministrs atbildēja, ka šāda reforma nav paredzēta, jo vairāk tāpēc, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis pateicis — papildu līdzekļi no valsts budžeta jaunām reformām netiks piešķirti. Šādas reformas plānu viņš gan nosauca par gandrīz ideālu, un uz to nākotnē vajadzētu tiekties. Līdz ar to šo atbildi varēja piemērot nākamajam jautājumam par iespēju no valsts rast sociālās garantijas, piemēram, veselības apdrošināšanu sociālajiem darbiniekiem. Līdzekļu taupīšanas laikā valstī par papildu izdevumiem nevar būt runas.
Uzklausot Neretas novada speciālistus un salīdzinot to ar dažādu ierēdņu, funkcionāru teikto, Jānis Reirs atzina: “Dzīvojam kā dažādās pasaulēs.” Viena lieta ir izlasīt Eiropā sagatavotus formulārus un tos akli ievērot, pavisam cita — reālā dzīve.
Sadarbojas ar Baltkrievijas kolēģiem
Tiekoties ar VUGD Aizkraukles brigādes Neretas posteņa vīriem, pārrunāja jautājumu par starpvalstu sadarbību, proti, vajadzību sakārtot jautājumu par ugunsgrēku dzēšanu Lietuvas pusē, piemēram, Suvainišķos, kas ir 5 minūšu braucienā no Neretas. Lietuviešu ugunsdzēsējiem jāmēro četras reizes lielāks attālums. Jānis Reirs šī jautājuma risināšanai piesauca Baltijas Asambleju, kurā veiksmīgi atrisināts līdzīgs jautājums veselības nozarē, sadarbojoties Igaunijas un Latvijas speciālistiem. Juris Gorbačovs, Neretas posteņa komandieris, stāstot par reālo situāciju, norādīja uz ilgo saskaņošanas procesu, kāds jānokārto, pirms doties palīgā Lietuvas kolēģiem. Tā kā uguns nelaimē svarīga katra minūte, šāda birokrātija ir būtisks traucēklis.
Paaugstinātie terorisma draudi Eiropā skāruši arī Neretu. Ugunsdzēsēju posteņa komandieris informēja par iespēju tuvākajā laikā atsākt radiācijas fona mērījumus. Pagaidām ar Baltkrievijas kolēģiem notiek kopīgas mācības. Šādi piesargāties mudina aptuveni 100 kilometru attālumā Lietuvā esošā Ignalinas atomelektrostacija. Tās darbība ir apturēta, bet radiācijas draudi tāpēc nemazinās. Nesen rīkotajās kopējās mācībās abas puses izstrādāja rīcības plānu elektrības piegādes pārtraukuma gadījumā. ◆
