Pagājušajā nedēļā atskrēja Rozālija un lielījās, ka vasarnīcā jau sākusi pavasara darbus. Bet kur viņai tā jāsteidzas, tagad arī man jātur līdzi. Lai nekristu kaunā, pagājušās nedēļas nogalē devos uz savu vasarnīcu. Indriķis, kā par nelaimi, bija aizbraucis pie Latgales radiem.
Es uz dārza darbiem neskrēju kā uz ugunsgrēku, bet gan pienācīgi sagatavojos. Paņēmu līdzi maizītes, baltās grildesiņas, kafiju termosā, krustvārdu mīklu žurnālu un, braucot autobusā, apcerēju, ar ko sākt. Tā kā darba bija ļoti daudz, nolēmu vispirms atpūsties, ieturēt otrās brokastis un paklausīties putnu dziesmas. Laikam par daudz ieēdu, bija grūti pakustēties, tāpēc ķēros pie krustvārdu mīklu risināšanas. Viena gan āķīga bija padevusies, divas stundas nocīnījos. Pēc tam gribēju mazliet apčubināt puķes, bet uzpūta vējš. Atcerējos, ka īpaši viltīgs tas ir pavasarī — viegli iedzīvoties slimībā, tāpēc nolēmu padomāt par veselību un vēl vienu reizi ieturēt maltīti. Pēc tam sapratu, ka nav jau jēgas sākt, tik un tā drīz autobuss. Ar to mana pirmā darba diena vasarnīcā arī bija galā — skaisti un sātīgi! Vēl taču visu var paspēt! ◆
