Latvijas reģionu slimnīcas saņēmušas šīgada līgumus par ambulatoro pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, finansējums ir ievērojami mazāks, jo vairāk naudas novirzīs Rīgas slimnīcām. Tas būtiski ietekmēs arī Aizkraukles reģiona iedzīvotājus.
Cerība zudusi
Rindas pie ārstiem par valsts finansējumu būs vēl garākas — īsumā šo problēmu raksturo SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Dzintra Krišjāne. Viņa atzīst, ka naudas izteiksmē samazināts apmēram viena mēneša finansējums.
— Pakalpojumus, protams, sniegsim visu gadu, bet finansējums proporcionāli sadalīsies pa mēnešiem, kas summu samazinās.
Rindas pie speciālistiem jau tā bija garas, tagad būs vēl garākas. Arī mājas aprūpei piešķirta mazāka summa kā pērn. Mums jau tagad ir pārstrāde, jo vienmēr bija cerība, ka gada beigās situācija mainīsies un kaut kas būs papildus, bet tagad saprotam, ka nekā, — saka Dzintra Krišjāne.
Runājot par šo problēmu televīzijā, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs bažījās, ka vairākās slimnīcās līdz ar to var nākties atbrīvot no darba vairākus darbiniekus. Dzintra Krišjāne atzīst, ka Aizkrauklē speciālistu skaitu nav plānots samazināt.
— Kur nu vēl mazāk! Mums gan ir daudz ārstu pensijas vecumā, kuri var uzteikt darbu jebkurā brīdī, un jādomā, kā nākotnē aizpildīt šīs vietas. Var jau vēlēties, lai, piemēram, kardiologs pieņemtu biežāk, bet tas arī atkarīgs no finansējuma. Cilvēki vēlas, lai būtu vairāk maksas pakalpojumu, bet arī tos nevaram sniegt pietiekamā apjomā, jo trūkst speciālistu, — saka Dzintra Krišjāne.
Ievērojams kritums
Aizkraukles reģiona iedzīvotāji bieži izmanto Jēkabpils reģionālās slimnīcas pakalpojumus. Jevgēņijs Kalējs atzīst, ka pēc naudas pārdales tā cietīs vissmagāk. SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” vadītājs Ivars Zvīdris mierina, ka šī ziņa ir nedaudz pārspīlēta, tomēr naudas kritums ir ievērojams — kopumā ārstniecības iestādei finansējums ambulatorajai daļai — diagnostikai, dienas stacionāram un speciālistu pakalpojumiem — samazināts par 130 000 eiro. Līdz ar to rindas kļūs garākas.
— Finansējumu joprojām aprēķina pēc speciāli izstrādātas metodikas, ņemot vērā datus tikai par gada deviņiem mēnešiem. Šajā laikā pērn bija pakalpojumi, kurus pilnībā neizmantoja, tāpēc tagad finansējums sarucis, bet par citiem valsts slimnīcai pat palikusi parādā. Tā nav pareiza aprēķināšanas metode, ko jau gadiem nespējam mainīt. Apzinājāmies, ka diez vai šo naudu saņemsim, tāpēc diezgan stingri ievērojām kvotas. Tagad valsts apmaksātos pakalpojumus vajadzēs gaidīt vēl ilgāk, — saka Ivars Zvīdris.
Reģioniem atņem iespēju
Viņš ir neizpratnē, kāpēc valsts finansējumu onkoloģisko risku samazināšanai, tātad diagnostikai, bez iebildumiem palielināja divām Rīgas slimnīcām, bet reģionus atstāja tukšā. Kāpēc primārās pārbaudes iedzīvotāji nevarētu veikt tuvāk dzīvesvietai?
— Atbrīvot no darba nevienu nevajadzēs, bet, ja reģionu slimnīcām “nogriež” valsts finansējumu, kas jau tā ir trūcīgs, ko iesākt speciālistam, ja viņam nav valsts kvotu? Mums laimējās darbā piesaistīt onkologu, bet jau gadu viņa samaksu neizdodas iekļaut valsts programmā. Līdz ar to nav valsts apmaksāto kvotu un viņš nevar izrakstīt kompensējamos medikamentus. Pacientam tas ir būtiski, un labi, ka tāds speciālists sasniedzams uz vietas, nevis tikai Rīgā, — saka Jēkabpils slimnīcas vadītājs.
Tātad iedzīvotājiem nekas cits neatliks, kā biežāk mērot ceļu pie ārstiem Rīgā vai maksāt vairāk uz vietas. Šobrīd situācija vēl ir mainīga. Piemēram, Jēkabpils poliklīnikā vizītei pie LOR speciālista var pierakstīties aprīļa beigās, bet Aizkrauklē — šī mēneša vidū. Ir, protams, izmeklējumi un speciālisti, pie kuriem tikt grūtāk, piemēram, pie neirologa vai ginekologa valsts apmaksātā vizītē var nokļūt tikai maijā.
Viedoklis
Mārtiņš Šics, Saeimas deputāts, pieredzējis medicīnas darbinieks
— Man kā cilvēkam un kā mediķim, kas visu savu profesionālo mūžu ir pavadījis, strādādams veselības aprūpes nozarē, ir ļoti labi saprotams reģionu slimnīcu vadītāju satraukums.
No valsts budžeta Rīgas lielajām slimnīcām dzēstas kredītsaistības sešu miljonu eiro apmērā, tādējādi ievērojami atvieglojot to saimniecisko darbību. Tajā pašā laikā nav pat sākts ministrijas un valdības solītais kredītu dzēšanas atbalsts reģionu slimnīcām.
Mani šajā situācijā uzrunājuši vairāki reģionu slimnīcu vadītāji, esmu piedalījies Latvijas Slimnīcu biedrības un slimnīcu galveno ārstu sarunās ar Nacionālo veselības dienestu un pārliecinājies, ka situācija ir vairāk nekā nopietna un satraucoša. Esmu vērsies pie saviem Saeimas kolēģiem — deputātiem un deputātu grupas onkoloģijas pacientu atbalstam locekļiem ar skaidrojumu, ka, noņemot finansējumu reģionālajām slimnīcām, reģionos nebūs nodrošināts liels skaits ambulatoro izmeklējumu, kā arī samazināsies reģionu medicīnas darbinieku algu fonds, pretēji Veselības ministrijas skandinātajam, ka mediķiem palielinās algas un topošajiem ārstiem, kas rezidenturā tikšot nosūtīti uz reģioniem, būšot pienācīgs atalgojums. Faktiski reģionu slimnīcu ārsti turpmāk saņems mazāku atalgojumu, un esmu saņēmis informāciju, ka vairākās reģionu slimnīcās finansējuma samazināšanās dēļ varētu atbrīvot no darba daļu personāla (lai gan iespējams, ka personāls vienkārši labprātīgi atstās darbu, meklējot pienācīgi atalgotu darbu ārvalstīs, piemēram, Vācijā, kur kvalificētus mediķus uzņem atplestām rokām).
Faktiski šādas rīcības dēļ būtiski pasliktinās reģionu iedzīvotāju situācija un piekļuve valsts apmaksātai veselības aprūpei. Lauku cilvēkiem uzlikts papildu materiālais slogs saistībā ar ceļa izdevumiem uz Rīgu, nerunājot par gaidīšanu bezcerīgi garās rindās. Un tas notiek laikā, kad valdībā un valdošajā koalīcijā kaļ rožainus plānus par cilvēku noturēšanu reģionos un atgriešanos Latvijā no ārvalstīm. Esmu vairākkārt vērsis Saeimas deputātu uzmanību, ka šogad izveidojusies situācija ir likumsakarīga, jo jau gadiem notiek budžeta līdzekļu plānošana slimnīcām uz iepriekšējā gada pirmo deviņu mēnešu bāzes (kas ietver vasaras un atvaļinājumu mēnešus). Šīs plānošanas kļūdas līdz šim bija izlīdzinātas ar ievērojamu papildu līdzekļu piešķiršanu gada beigās, ko nedara pēdējos gados.
