1. aprīlis visā pasaulē ir pazīstams kā Joku jeb smieklu diena, kad cilvēki savā starpā izspēlē dažādus jokus un sīkas blēdības. Par to, kā radās pirmā aprīļa joki un kāpēc cilvēki šajā dienā cenšas izjokot viens otru, vienotas teorijas nav. Saskaņā ar vienu no tām Joku diena saistīta ar pavasara iestāšanos, kad dabā ir mainīgi laikapstākļi — vienu dienu spīd saule, bet jau nākamajā snieg sniegs.
Cita teorija liecina, ka Joku diena aizsākās Francijā 1562. gadā vai aptuveni tajā laikā, kad pāvests Gregorijs aizstāja Jūlija kalendāru ar Gregorija kalendāru. Kalendāru maiņa tika noteikta ar 1. aprīli, kad pēc Jūlija kalendāra tika svinēta Jaunā gada atnākšana jeb 1. janvāris, bet, kā jau var paredzēt, daudzi cilvēki nebija dzirdējuši par kalendāru maiņu un šajā dienā turpināja svinēt Jaunā gada dienu. Taču gudrinieki, kas sekoja līdzi kalendāra maiņai, apcēla nezinātājus, saucot tos par Aprīļa muļķiem. Ar laiku aizmāršīgos cilvēkus varēja izjokot, sakot, ka Jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī. Tā nu šis vēsturiskais gadījums tika tautās iesaukts par Aprīļa joku dienu.
Ha! Ha!
Precību solījumā to “laimē un nelaimē, bagātībā un nabadzībā, slimībā un veselībā” vajadzētu papildināt ar “onlainā un oflainā”.
***
Pie ārsta:
— Par ausīm ir kādas sūdzības?
— Ir. Traucē džemperi uzvilkt.
