Veselības ministrija ir saņēmusi informāciju no visām ārstniecības iestādēm, un šobrīd valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs trūkst 513 speciālistu. Pašvaldībās atzīst, ka laukiem grūti piesaistīt ne tikai ārstus, bet arī pedagogus, sociālos darbiniekus un citus speciālistus. Kā piesaistīt speciālistus reģioniem?
Gunta Žilde, Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja
— Viens no variantiem, ko izmantosim arī mēs, ir meklēt iespēju šiem speciālistiem piešķirt dienesta dzīvokli. Likums paredz, ka šāda iespēja ir maznodrošinātajiem, vien jāpiesakās un jāgaida rindā. Dažkārt rinda ir gara. Savukārt noteikumu, kas noteic, kā piešķirt dzīvokli, piemēram, jaunajiem speciālistiem, nav. Šie noteikumi ir jāizstrādā. Atrast dzīvokli Pļaviņās ir problemātiski, jo arī pie manis vēršas cilvēki, kas nav tikai jaunie speciālisti. Sludinājumu vietne ss.lv nav pietiekams resurss dzīvesvietas atrašanai, to trūkst. Pļaviņām grūti piesaistīt speciālistus, jau ilgstoši meklējam psihologu, un līdzīga situācija ir, meklējot arī citu jomu speciālistus. Domāju, pašvaldības iestādēs strādājošajiem algas ir konkurētspējīgas, atbilstošas laukiem.
Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs
— Pašvaldības pieredze vairāku gadu garumā liecina, ka speciālistus laukiem ir grūti atrast. Nebija viegli piesaistīt sociālo darbinieku, un nav viegli atrast pedagogu bērnudārzā. Paredzu, ka šī problēma nākotnē būs arvien grūtāk risināma un daudz aktuālāka. Ko piedāvāt? Domāju, arī laukos tomēr noteicošais ir algas lielums. Pašvaldība pirmsskolas pedagogiem maksā nožēlojami mazas algas. Tuvākajā nākotnē būsim spiesti domāt, kā tās paaugstināt. Otrs ir dzīvokļa jautājums. Pašvaldības dzīvokļu jautājumu regulē nolikums, un pēc tā dzīvesvietu varam piešķirt tikai tiem, kas gaidījuši rindā. Ja ārpus šīs rindas sāksim dalīt dzīvokļus tā saucamajiem speciālistiem, cilvēki, kas gaida savu kārtu, var kļūt neapmierināti. Pašvaldībai brīvu dzīvokļu nav, tukšus neturam, jo tās būtu liekas izmaksas.
Arvīds Kviesis, Neretas novada domes priekšsēdētājs
— Mūsdienās darbaspēks ir mobils, cilvēkam pārvarēt 25 vai 30 kilometru no dzīvesvietas uz darbavietu vairs nav šķērslis, kā tas bija agrāk. Neretā daudzās jomās strādā cilvēki, kuri uz darbu brauc no citiem novadiem, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā ir cilvēki no Aknīstes, Viesītes, vidusskolā ir darbinieki no Jēkabpils — psihologs un angļu valodas skolotājs. Ir grūti atrast darbiniekus sociālās aprūpes centrā. Ir bijuši gadījumi, ka strādātgribošu un perspektīvu darbinieku apmācām, tomēr jāteic, ka arī šajā gadījumā noteicošā ir vēlme strādāt. Algas reģionos nav pietiekama motivācija, lai piesaistītu speciālistus, jo ir aplami domāt, ka laukos dzīvojošajiem izmaksas ir mazākas, tāpēc par darbu var maksāt mazāk, piemēram, pārtika veikalos bieži vien ir dārgāka nekā pilsētā, ja jābrauc pie ārsta speciālista uz pilsētu, jāpierēķina ceļa izdevumi. ◆
